Vakar 'uz nervu pamata' aizgāju uz Jaunmārupi, apsēdāmies ar Simi dārza lapenē un novērtējām līdzšinējos dienas iespaidus. Es teicu, ka domāju iet tālāk uz Babīti. "Ai, bet tur tik nesmuks ceļš," Simis teica. Viņam bija un nebija taisnība. Nepatīkamākais bija akmentiņi šosejas malā. Tā kā man nebija, sacīsim, ar Vibram zoļu sistēmu aprīkotu apavu, akmentiņi nedaudz dūrās papēžos. Šķiet, no Simja izgāju laukā 14:30, Stabu-Čaka stūrim pietuvojos 22:00. Brīnījos, cik ilgi gan 'tur' Bluetooth austiņas, tās nevienā brīdī neprasīja ēst. Taisīju arī "klusuma pauzes", lai galva nebūtu tik ļoti pieštancēta ar patīkamu, tak tomēr svešu informāciju. Vēl nekad agrāk fāstfūds nebija licies tik garšīgs, kad man to izsniedza kādā Kārļa Ulmaņa gatves ēstinārijā. |