...tad piepeši no sēžu zāles iznāca Melbārde un, apgriezusies ap savu asi, jautāja (nevienam konkrēti, bet visiem klātesošajiem):
- Kur te ir kāds no administrācijas?
- Galvenokārt, virtuvē,- es atbildēju un bezmaz cēlos viņu pavadīt, bet viņa pusskriešus aizdevās uz turieni pati.
Tā kā virtuvē notika jautras sieviešu sarunas un viena no darbiniecēm klēpī kā tādu mazu suņukiņu turēja litra burku, kurā pirms tam bija viņas līdzpaņemtās pusdienas, proti, zupa, bet vēl pirms tam - zaļie zirnīši, man šķiet, būtu jauka aina, kā viņu mīlīgo čiepstēšanu piepeši pārtrauc Melbārdes ierašanās un kāds akūts jautājums, kas nu viņu tobrīd nodarbināja. Un tā neizmazgātā burka visam centrā. Jo - pa kuru laiku tad mazgās, kad tik jautras sarunas.
- Kur te ir kāds no administrācijas?
- Galvenokārt, virtuvē,- es atbildēju un bezmaz cēlos viņu pavadīt, bet viņa pusskriešus aizdevās uz turieni pati.
Tā kā virtuvē notika jautras sieviešu sarunas un viena no darbiniecēm klēpī kā tādu mazu suņukiņu turēja litra burku, kurā pirms tam bija viņas līdzpaņemtās pusdienas, proti, zupa, bet vēl pirms tam - zaļie zirnīši, man šķiet, būtu jauka aina, kā viņu mīlīgo čiepstēšanu piepeši pārtrauc Melbārdes ierašanās un kāds akūts jautājums, kas nu viņu tobrīd nodarbināja. Un tā neizmazgātā burka visam centrā. Jo - pa kuru laiku tad mazgās, kad tik jautras sarunas.
Tikām kādā diezgan vāja rakstura tikumu filmas treilerī (vienā no lomām Keita Bekinseila) arī bija aina ar zaļajiem zirnīšiem. Kungi un dāmas sēž ap vakariņu galdu, 19.gs. Anglijas lauki, tātad, un piepeši viens kungs ar iesirmu bakenbārdu vaicā pārējiem: "Oh, what a lovely, tiny, green bits. How do you call them?" Visi saskatās un viens no klātesošajiem nedroši atbild: "Peas." "Uh," nosaka iesirmais kungs un turpina tos dzenāt pa šķīvi.