Otrdiena. Man šķiet, šis ir visskaistākais vakars, kaut arī pirmdienas vakarā biju uz mola, kur zaļi viļņi, balti kuģi, sarkani makšķernieki un zināma doza ar Agaetis Byrnun ausīs.
Bet šovakar atradu to pareizticīgo baznīcu un turpat netālu improvizētu skvēriņu netālu no krastmalas - to nošķīra žogs. Cilvēki (un es apzināti nesaku - vīri) strādāja, ar pacēlājiem pārvadājot 'lietas'. Un tad sākās Tās Gaismas. Pāri Ventai es ieraudzīju vienu zīmīgu vietu, kur mēs reiz stopējām uz Rīgu ar tikpat zīmīgu cilvēku. Privātajām mitoloģijām ir tieksme izplesties, vai ne? Taču pat svešās atradīsim krustpunktus ar savējām. Ja vien tās ir pienācīgi [gaumīgi un pašcieņpilni] pasniegtas.
Gaismas šovakar ir ļoti skaistas - termināļa prožektori un topošā jausma par marta vidu. Ešenvalda fočenītes nevelk līdzi.
Un vēl, svarīgs fakts, šodien redzēju pirmo metālistu. Attapos, ka varēju taču pajautāt par neformāļu pulcēšanās vietu. Vispār es jau tādu biju atradis, tikai tā bija privātmāja un tādā Ozonā es negribēju iet. Tas ir, gribēju, bet nevarēju.
Jūtu, kā laiks, Igo balsī, iztek cauri pirkstiem. Bet tad, kad to izdodas apstādināt, ir sekojošas apjausmas: a) es to varu; b) šīs iespējas parādās randomā, tās nevar paredzēt vai iegādāties. Ja vien mēs nerunājam par smagajām narkotikām. Bet tās ir ļoti dārgas, kurpretī Dimiņa tulkojumā ar Gitas G. literāro konsultāciju ir iznācis Selīna "Ceļojums līdz nakts beigām". Tad jau labāk tādu. Cik ielūkojos, iespēja analoga.
Bet šovakar atradu to pareizticīgo baznīcu un turpat netālu improvizētu skvēriņu netālu no krastmalas - to nošķīra žogs. Cilvēki (un es apzināti nesaku - vīri) strādāja, ar pacēlājiem pārvadājot 'lietas'. Un tad sākās Tās Gaismas. Pāri Ventai es ieraudzīju vienu zīmīgu vietu, kur mēs reiz stopējām uz Rīgu ar tikpat zīmīgu cilvēku. Privātajām mitoloģijām ir tieksme izplesties, vai ne? Taču pat svešās atradīsim krustpunktus ar savējām. Ja vien tās ir pienācīgi [gaumīgi un pašcieņpilni] pasniegtas.
Gaismas šovakar ir ļoti skaistas - termināļa prožektori un topošā jausma par marta vidu. Ešenvalda fočenītes nevelk līdzi.
Un vēl, svarīgs fakts, šodien redzēju pirmo metālistu. Attapos, ka varēju taču pajautāt par neformāļu pulcēšanās vietu. Vispār es jau tādu biju atradis, tikai tā bija privātmāja un tādā Ozonā es negribēju iet. Tas ir, gribēju, bet nevarēju.
Jūtu, kā laiks, Igo balsī, iztek cauri pirkstiem. Bet tad, kad to izdodas apstādināt, ir sekojošas apjausmas: a) es to varu; b) šīs iespējas parādās randomā, tās nevar paredzēt vai iegādāties. Ja vien mēs nerunājam par smagajām narkotikām. Bet tās ir ļoti dārgas, kurpretī Dimiņa tulkojumā ar Gitas G. literāro konsultāciju ir iznācis Selīna "Ceļojums līdz nakts beigām". Tad jau labāk tādu. Cik ielūkojos, iespēja analoga.
Current Music: |
Mogwai - Young Team |