Vairākas · dienas

Sapnī redzēju pasaules galu - uzliesmoja mākonis kāda mūzikas festivāla autostāvvietas palīgainavā.
Sajutu, kā izkūst/notek āda pār kauliem, un kā tie sāk plaisāt, eksplodējot ar lielu spiedienu -
neko nepaguvu, nedz saspiest mīļotās roku, kas bija turpat klāt, nedz pārmest krustu, uz kuru
attiecināt jebkādu klātesamību, kā zināms, var tikai transcendentālā līmenī.

Liela bezspēcība un nožēla, ka šai brīdī mans ķermenis ir pakārtots bioloģijai, nevis cēlai aiziešanai no
šīs pasaules.