Pēdējais vakars sazipotajā Parīzē - tā es nodēvēju Briseli, pilsētu ar visizcilāko grāmatu kultūru, kādu esmu pieredzējis. Susinot viskija krēma liķieri kaut kur pie parka un pieminekļiem domāju par apdalītību, kāda ir mums, savukārt, ohoho, mazajā Parīzē. Pa šķipsniņai vien no Eiropas svaiguma birdinās uz mūsu liesajiem plombīra saldējumiem. Bet tā vajag. Pieticība krāšņo un ar uzviju nostiprina mirkļa novērtēšanas prasmi.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |