Mana Apjukuma Stūra* pasažieri ar lāstiem mēģina aizdzīt prom aukstumu
Decembrim cenšoties iznīcināt daļu no to darbadienas
Un viņi ar zobiem novelk cimdus, lai samainītu sīknaudu un man parādītu, kur ir jāpārsēžas
Un es visu laiku saskatu tavu seju, viņu sejās, pavisam savādāku
Un niknu, kādu es tevi nekad neesmu redzējis

Man iekļaujoties atpakaļ satiksmes plūsmā
Sāk satumst un es aizdomājos par to, kāpēc
Es vienmēr atceros par tevi
Kad uznāk civilā krēsla

Lielākoties es domāju par golfa spēli un nepārtraukti aprēķinu
Visas sekundes, kas vēl ir palikušas minūtēs un tā tālāk un tā joprojām
Vai arī vienkārši citēju provinču un Holivudas aktieru vārdus
Ak, Ontario! Ak Dženifera Džeisona Lī
Šī dienas daļa mulsina mani

Ielas paliek lēnākas un apledo
Sāk satumst un es cīnos ar vēlmi domāt
Domāt par tevi šajā civilajā krēslā

Un, hei, katru reizi kad es pabraucu garām tai mājai
Kur tu man teici, ka tev ir jāaiziet
Es domāju, vai saimnieks salaboja to plaisu
Uz kuru es lūkojos, tā vietā, lai lūkotos uz tevi

Mana iespēja kaut ko teikt šķita tik īsa, bet tā nebija
Tagad es zinu, ka man bija pietiekami laika
Starp saullēktu un pārliecinošu tumsu
Sāk krēslot un es sekoju izplūdes gāzēm
No atmiņām, līdz pat civilās krēslas beigām.

*Sarežģīts un grūti izbraucams krustojums Kanādas pilsētas Vinnipegas centrā, tautā iesaukts par Apjukuma Stūri.