ir tādā dirsā, tāaaadāaa dirsā. man no stresa rokas trīc... tas ir vienkārši pīzģec. kā tu vari pateikt, ka nevari apsolīt atskaitīt visu naudu atpakaļ, ja pirmkārt, tā visa ir mana un otrkārt, man nav kur dabūt pārējo daļu. es vienkārši nesaprotu. ko es esmu kādam nodarījusi, ka mani šādi soda? nu ko ?
manas stipendijas sūta par nostrādātajām stundām, bet še ku re ku darbs man pēkšņi sūta tikai sms, ka there is no work for tomorrow. es vienkārši vairs nespēju, es nesaprotu, ko man darīt. es ne-sa-pro-tu.
man ir stress kā māja un tam visam piedevā nāk izmisums. un tad tikai atliek domāt, nu kas tev te lika braukt, nu kas tevi te dzina?

šī nedēļa iesākusies grandiozi! super vienkārši! super! ieraudāšu sevi miegā šonakt, jo man viss ir super!

tā laikam ir priekšrocība būt superlabos draugos ar vienu no the most important pasniedzējiem. jo nu, es un dī esam vienīgās, pret kurām viņš izturas kā čomiem.
es jūtos diez gan pagodināta un pacilāta, ja man tā uzraksta:

if you need help.......and support.......you know where to find me....

always at your service milady.

šodien atkal ir uzmests bubis, uz ko to visu izgāž? uz mani, protams.
tagad gan es jūtu, ka vajag pauzi, šitas ir par daudz. man pietiek savas problēmas, lai tagad domātu, kā ta nu atkal, lai palīdz.
dažreiz tiešām gribas paķert mantas un šaut atkal uz citu pusi.
kāpēc man dzīve bubjus vien piespēlē?

izrādās, ka man arī var būt pilnīgi vienalga, man arī var pilnīgi un nemaz nerūpēt.
nu ja kas, es te vienaldzībā iekāpusi. ;)

nevarēju saprast, kāpēc man neatbild - tad nāca atklāsme. viņa pateica, ka sadirsās ar savu līgavaini - augstie toņi un telefons sašķīda. viss, ko es tādā brīdī varēju paprasīt bija vien - telefons taču nebija tavs?
pašai smiekli nāk par savu attapību :D

es te sēžu. no malas noteikti neizskatos pēc cilvēka, bet gan pēc robota vai kaut kā tamlīdzīga. acis kā tējkannas, mati izpūruši, seja iekritusi kā zombijam. mmm, seksīgajā esmu iekāpusi, aha, aha.

UZ TOBAGO!

es šo centīšos neuztvert kā - viss uzlikts uz maniem pleciem.
es to centīšos uztvert kā - ja tu vēlies iegūt to, pēc kā brauci te, tad tev jāprot to izdarīt arī pašas spēkiem.

man viss liekas, tik aizvainojošs, un tas ir kaitinoši.
man šī skola izraisa fiziskas sāpes, un man te riebjas.
kārtējais apnikums vai reality check?

gaidu vētru, kā nenāk, tā nenāk... :(

es nezinu, kas tas ir, vecums vai apnikums? internetā vispār vairs nav ko darīt. ne sejasgrāmata izklaidē, par draugiempunktselvē vispār jau nerunājot.
that's just sad.
varbūt izmantot izdevību, kad ir tik garlaicīgi, lai izmācītos? tas jau nekas, ka esmu pārgurusi un pusslima. man ir vienkārši full package.
kāpēc man ātrāk gribas decembri? jo tad eksāmeni būs aiz muguras, būs iesācies jauns semestris ar [ļoti,ļoti ceru, ka aizraujošām] jaunām lekcijām un ziemassvētki būs deguna galā.
man gribas pie vecākiem. tad nav ne par ko jāuztraucas. man gribas arī omi satikt. visu laiku tikai kaut ko gribas, būs brīdis, kad man būs viss? of course, nooooot.
es dažreiz rakstu tik sakarīgi un loģiski, ka pašai prieks.
nē nu galvenais, lai es pati saprotu, jo man patīk, piemēram, lasīt tagad, ko esmu rakstījusi pirms gada vai tā. smieklīgi lasīt, ko esmu domājusi tad un skatīties uz to, kas ir izvērties un jau beidzies.
man vajag tikt mājās uz ziemassvētkiem, bet joprojām nesaprotu, lidmašīnas biļetē ir iekļauts zelta krēsls, kuru varēšu pēc tam paturēt, vai tur vienkārši cenu izgudrotājs apdirsies?

es mirstu

man ir slikta dūša.
nevajadzēja rakstīt.

kādi laiki pienākuši, man rīt nav jāiet uz darbu!!!!
super.
jūs nevarat iedomāties, cik tā ir fantastika sajūta...

kā tu atpazīsti draugu sarunu, no BFFF sarunas? easy.

(izkrita attēls, no topošās kolāžas viņai)
viņa paskatās.
es uzmetu akmens face un paprasīju, ko tu lūri bļeģ?

protams, pēc tam es pati sāku skaļi un ilgi par to smieties :D

cik labi, ka rīt nav jāstrādā visa diena un piektdien nav jānodod 25 lapušu liels darbs par pilnīgu huiņu.
cik labi, ka man ir laiks to izdarīt.
cik labi, ka nemaz neesmu nogurusi.
cik labi, ka es šonakt varēšu izgulēties, jo nav jāmācās visa nakts.
cik labi, ka ir labi.
:)

esmu dusmu pūķis - iešu paspļaudīties ar uguni

šodien aizstaigājām līdz mežam. jā, mežam. staigājām un es aizdomājos, cik jauki būtu, ja viņš te blakus man ietu. cik jauki būtu viņu iepazīt šādā gaisotnē. cik jauki. ak dies, es pat sāku ne tikai domāt salkanas domas, bet arī rakstīt. nu kāpēc? kāpēc es nevaru paciesties vismaz līdz decembrim?
vakar pateicu dī, ka viņš visticamāk pat neatceras manu vārdu, šī uz mani sakliedza un solīja saspārdīt. es nezinu, varbūt man pašai tā liekas vieglāk, ja ieskaidroju sev - nu ne jau viņš par tevi domā.
man no vienas puses prieks, ka uzradies kāds, kas aizņem prātu, jo tad nav jādomā par E., BET nu kāpēc tieši tagad?
She was a smart girl, until she fell inlove - un šobrīd man nopietni liekas, es to nedrīkstu pieļaut.

tas brīdis, kad nejauši uzgāji dziesmu, ko meklēji vairāk kā mēnesi.