un tur biju es un ezers/dīķis.
un tad biju es ezerā/dīķī.
un tas bija tieši tas, kas vajadzīgs.
haštag ronis.

žēl, ka pirmajā reizē neierakstīju, ko teica S., jo visu vairs neatceros.
bet šodien atcerējos, randomā.
Jūlijā viņa man teica, tu tak dzīvo pie mammas?
es saku, nē, ar draugu.
ir Janvāris.
es dzīvoju pie mammas.
okk.

dirsā to ziemu.
putenis horizontāli.
varbūt pietiek?

jāpieraksta, ka neaizmirstas.
šodien sajutos kā ragana, manā priekšā notika divas avārijas [nothing special], bērns parkā gandrīz [!!] ar dipdap nolika uz muti.
ar A. jau teicām, ar mani šodien nekur nevar iet - bet dīvainākais, ka pat nebiju dusmīga, man bija ļoti labs noskaņojums.
okk.

šodien vēl iekšā ir tāda liela notikumu sajūta par nākamo gadu.
pakrūtē tāds excitments.
kaut kad grandiozs būs.

bet tam visam pa virsu, kā ķirsītis uz kūkas, es šodien nodomāju, priekš kam to sūda salūtu centrā, neskatīšos.
nu tad, uzminiet, kur salūtu atcēla pavisam?
[sasmējusies līka]

tas tak nav dīvaini, ja man ir pilnīgi pie vienas vietas, kā [ne]svinēšu jauno gadu?

nekas nav mainījies, man joprojām viss besī.
hei, bet raudāt vairs negribas.
laikam jāuzliek seja un jāiziet arī trīs dienu laikā ārā.

no visiem rītiem, tieši šorīt viņam bija jāpabrauc man garām.
tieši šorīt, kad iepriekšējā dienā par viņu runāts.
tieši šorīt, kad ne pēc kā vairāk kā mīlestības es neilgojos.
tieši šorīt.
atvaļinājumu, lūdzu.

Evelīn, mamma mīl Tevi jau tagad!
2020 ?

kosmoss.
totāls.
pēdējā nedēļa.
HP maratons?

nepierakstīju.
vakar viss beidzās.
visu savāca.
bet atstāja par sevi tādu intersantu sajūtu.
vai viņš pats tiešām gribēja iet prom?
man liekas, ka nē.
bet man jāskatās uz priekšu.
galvu augšā, mazais.

grūti būt vecenei ar pautiem.
visi vājie paši mūk.
visi stiprie, kur ir?

ja dod, tad ņem, ja sit, tad mūc.

izvākties.
ievākties.
nomaksāt duo.
uzšūt svārkus.
70.
maksimums 3 C dienā.
party hardy.

deadline?
1.12.2018.

par ko tu pārdzīvo?
viņš tagad ir ceļā.
viņš nav pret tevi vienaldzīgs.
viņš pārdzīvo tik pat, ja ne vēl trakāk, kā tu.
viņš nezin, kā to tagad visu saglābt.
varbūt tev jau ir cits.
nu mīl viņš tevi, redzi?
visu to, ko viņš pateica, viņš tā nedomāja.
kā lai to visu izlabo?
vai tu vispār viņu ņemtu atpakaļ?
būs liela dāvana. (šeit laikam runa par izvākšanos mēnesi pēc šķiršanās)
jums ir jābūt kopā.
jums ir viens ceļš ejams.
redzi?
gan tev, gan viņam rāda, ka jums jābūt kopā.
un galvā viņam nav cita. (necita otrās pakāpes māsīca)
un tikšanās jums būs, ka es te sēžu, būs. (bija)
un jūs runāsiet.
viņa mamma grib, lai esat kopā.
lai viņš ir stabils.
būsiet jūs kopā, būsiet.
precības gan es tagad neredzu.
bērnus arī nē.
uz ziemassvētku laiku redzu tikšanos.
lai vai kā jums tas beigsies.

13/09/2018

kamēr es to vispār vēl atceros.

tavs draugs ir armijnieks. (jup)
viņam priekšā tāls ceļš, viņš būs ceļā.
bet tu tikai sēdi mājās un gaidi.
viņš tev ir dikti greizsidīgs.
nekur apkārt nestaigā.
tu uz citiem arī neskaties. (es nemaz negribēju)
sēdi un gaidi.
viņš ir tavs dzīves cilvēks.
ja viņš mīl, tad tas ir līdz galam.
bieži viņam tā nenotiek.
un es redzu precības.
un pavisam drīz, pie tam.
bērnu arī redzu, mazu puisīti pirmo.
un saderināšanās pat varētu būt uz ziemassvētkiem.
un vēl, pēc tā garā ceļa būs liela un dārga dāvana. (šobrīd izskatās, ka te gāja runa par šķiršanos)
viņš par tevi ļoti piedomā.
un tavs tētis visu laiku brauc kaut kur. (viņš strādā par šoferi)
to viņš visu mūžu darījis.
tur neko sliktu neredzu.
tava ome gan, lai uzmanas.
var būt, ka paliks slikti.
nekas traks, bet varbūt būs jāpaliek slimnīcā un jāpaārstējas.
tu tikai nesatraucies.
un darbā tev spīd kāda haltūra.
tu droši to pieņem.
nāks tikai par labu, papildus naudiņa.

17/07/2018

a varbūt šodien?
jo vakar nē.
šī nopietni ir 4 reize, kad es domāju - okk, nu rīt gan es visu sapratīšu, tas būs kā jauna sākums vai vecā beigas.
un tad paiet divas dienas un nekas nav mainījies.
mana stratēģija tagad?
izlikties par beigtu zivi.
buļb.

vai šodien tas viss beigsies?

un tad mēs izšķīrāmies, un dzīvojām katrs savu dzīvi.
manas iekšējās sajūtas mani šobrīd smacē nost un liekas, ka izvilkt dienu bez asarām īsti nav iespējams.
svaiga brūce.
esmu pelnījusi ko labāku, woow, deja vu.
un katrs nākamais nevis labāks, bet sapistāks.
nepareizās izvēles or what?

vai dzīvei tiešām dažreiz tik ļoti vajag sūkāt? sajūta, ka izniekoju ne tikai dienas, bet nu jau mēnešus. liekas, ka, lai draudzenes pie manis atnāktu ciemos, man jābut either viņu boifrendiem vai jātiek pie bērniņa.
pretty simple, huh?

šajā afigenna starptautiskajā uzņēmumā strādā TIK afigenna tupi cilvēki, ka es dažreiz tiešām nesaprotu, ar mani kaut kas ne tā vai viņiem tiešām nekas vairāk par zāģa skaidām smadzeņu vietā nav ?