ziniet kā ir, kad iedirš dvēselē?
šī diena bija the peak of the peak.
ar A. tikos pirms nepilnām trīs nedēļām.
vēl tad likās, a varbūt mums ir lemts būt. būt kopā.
mēs mīļojāmies, apskāvāmies, skūpstījāmies.
un šodien.
blya šodien.
-asaras birst-
radinieku saiets.
viņš manā priekšā ar māsīcu skūpstas, apskaujas, jokojas.
man likās, ka manī iekšā kaut kas nomirst.
viņam tik labi sanāca to visu notēlot?
es sev biju uzlikusi 5 cm rozā brilles?
blya.
šis bija ne tikai spļāviens dvēselē, bet arī lambadas uzdejošana tai pa virsu.
atbraucu mājās.
izplūdu asarās.
nevaldāmās.
un jautājums pašai sev - nu ko, ko es esamu tādu darījusi, lai dzīve man tā iedzeltu?
nu tik ļoti iedzeltu, ka negribētos no gultas kāpt ārā?
šovakar vienīgā, kurai sāp, es esmu.
jo tur, tur palika ballēties divi mīlas putniņi.
un te gultā bimbulēju es.
viena.

ar šo es novelku treknu līniju.
this is it.
šis pie tam notika manu vecāku acu priekšā.
to redzēja visi.
un man kunkulis kaklā.
gribējās nomirt.
es atkal ļāvos viņam.
fak.
sāp.