patiesībā, tīri tā neko iestādījums ir Gan Bei iekš Origo. nemaz nejūties tur tā, it kā sēdētu Origo. tikai...lai dabūtu kaut ko tiešām austrumniecisku, ir jāmaksā tā pavairāk, bet, ja var sirdi nomierināt arī ar kaut ko, kam ir vnk autrumnieciska piešprice...pa 2Ls to var pavisam mierīgi dabūt gatavu [beigās vēl pa ausīm līdīs ārā] :)
gribētos kauko tādu, kas ir pēc iespējas tāds, nu.. autentiskāks. tur gan jau ka būtu jārēķinās ar 10 latiem vismaz. vai kaukā tā. ceru, ka kaukad man tāda nauda būs lieka :)
tā ir ar tiem bērnības sapņeim. nu muļķīgi jau, zinu. bet tolaik nebija vispār, un man dikti, dikti gribējās. skatījos pa televizoru, un TUR bija kaukādās filmās. bet TE ne :)
es vienmēr jūtos neērti, ja man izmaksā, jo tad ir tāda tizla pērkamības sajūta...
nauda, nauda...jā, kādreiz varbūt būs, bet..tad jau būs citas prasības un bernu dienu sapņiem vairs nebūs vietas. tā vismaz parasti notiek - tad, kad var realizēt sapni, cilvēks to nedara. stulbenis.
daļa sapņu atsijājas, tas gan. un nau vairs ko realizēt. es vairs īsti neatceros, par ko bērnībā sapņoju, gan jau ka kaukādas muļķības. vismaz par ķīniešu restorāniem atcerējos.
iespējams, ka man nekad nebūs nauda, tāpēc labāk visus iespējamos sapņus atmest. pašlaik es piemēram sapņoju par labāku mātesplati, proci, videokarti.. utt. tas gan nau nekas TĀĀĀDS, bet nu. nepieciešams.
hh :) vismaz par kaut ko vēl sapņo. tad neesi galīgi zudis variants. es sapņoju par bēniņu dzīvoklīti ar grāmatu skapi sienas garumā un platumā. tas būtu tā - pieticīgi. tagad jau man nāk vesels lērums citu lietu prātā, kuras es tur gribētu, bet nu..
sapņot jau nav kaitīgi. man, piemēram, gribētos kļūt par atzītu modes dizaineri. bet nu nekas. nomiršu un kļūšu slavena :)
var jau būt, ka kļūsi, ja kautko darīsi lietas labā. ja tikai sapņo, bet neko nedara, tad gan čušs vien sanāk :) lai gan - tiklīdz sāk darīt, tā vairs nau sapņošana. laikam.