The only moment we were alone

Šī diena jau jēdzīgāka. Riktīgi močīju. Visu prātu pārņemis heits uz RSU vadību laikam. Un arī nedaudz saprāts pamodies, kā arī pašcieņa un vērtības lēnām velkas mājās pēc apreibinošo vielu lietošanas.

Bet tas nemaina to, ka, izdzirdot viņa balsi, ceļi saļimst lupatās.

NU LOL.

Srsly? Bļā, šitādus prikolus meitenes taisīja pamatskolā, nu ne jau tagad! Kur es esmu iegrābusies, nu.

Un vēl kas- jū, mums riktīgi labi ir parunāties un afigeķ cik forši, agreed. a ko man tagad darīt? Satikties tikai pagrabā ar viņu? Tas ir tā normāli? Jo kāds taču var ieraudzīt un kas tad notiks? NEKAS SLIKTS, JO TEV TĀPAT VIŅA VAIRS NEPATĪK!

Visi cilvēki esot pidari un viņiem nevar uzticēties. a Tu pats uz sevi paskatījies? m? kurš te taisa lielās afēras un melo? Nu bet protams, ka visi cilvēki ir pidari, ja pats tā izturies, jāsāk ir ar sevi un jāaudzina sevi un.. nu jā.

Fū, jopcik, cik agresīvi.

Nu es šitā vienkārši neprotu jokoties. es nesaprotu, kas man ir jādara. es saprastu, ja mēs būtu pazīstami gadus piecus. Bet ir piecas dienas.

Nomierināties un saņemties? Jo šitādi cilvēki gadās tik reti. Un es nerunāju par vīriešiem un locekļiem, to pasaulē ir daudz un visām pietiks. Es runāju par smadzenēm un dzīves filosofiju (ja neskaita to, kas saistās ar attiecībām). Tā tik ļoti ir tā, ko es meklēju cilvēkos un un.. nu jā. Nu jā.

Eh.

Es tik ļoti ceru, ka šoreiz visu saprotu pareizi.