varētu jau protams sarakstīt te nevisai pozitīvas lietas un nedaudz paņerkstēt uz virtuālā pleca, bet nu tāda ir dzīve, kāds nāk, citam jāaiziet un neko darīt. tas nemazina patiesību par to, ka visā kopumā tikai priecājoties un baudot kaut kas kustās uz priekšu un lietas notiek.
bet ar tevi, mans vecais cīņu biedr un kompadre, es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka vēl kādreiz tiksimies un sabučosimies!
priecīgi!
bet ar tevi, mans vecais cīņu biedr un kompadre, es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka vēl kādreiz tiksimies un sabučosimies!
priecīgi!
Bet zini, pati par to patiesi esmu pārliecinājusies, ka tie īstie cilvēki nekur nepazūd. Uzrodas mazas pauzes, kas varbūt uz to laiku neliekas mazas, bet beigās tomēr tādas izrādās, un vecie biedri atkal ir blakus. Jā, un tas ir tas visforšākais. Tu vari ar to cilvēku cinīties, kauties un tā, pēc tam pašķirties, bet, kad uzradīsies laiks, atkal kaut kur te pat vien blakus.
Man ir tādi veseli divi cilvēki. Mhm.
Emo, kvī kvī :D
Bet tieši šodien es ar to runāju ar vienu no saviem tjipo ta pazudušajiem biedriem. Kvī kvī! :D
A to, es te kratu sirdi! :D