SLAP ATTACK!

Ja resns saģērbjas spīguļdrēbēs, vai tā ir disko bumba?

vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga

vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem

Šodien dzd ne tikai Raimondam, bet arī Blixam

Atskaite.
Atskaite.
Saņemies.

Šodien bija jāglābj kaimiņiene, jo viņa Temu grozā bija ielikusi 6 vienādus zābaku pārus

Tikko biju ciemā pie Saldus. Izkāpu no Saldus autobusa, domādama, ka esmu Rīgā.
Izrādījās, ka ciems ar krievisku nosaukumu.
Beigās izrādījās, ka esmu Šveicē, un slēpoju bez slēpēm pa Biķernieku ielu.

tikko pamodos no sapņa, kur braucu ar velo.
kādā nezināmā pilsētā, bet izskatījās, ka tā ir Cēsu iela.
grūti bij mīties, kā jau bieži sapņos.
kāpu nost un liku augstāk stūri.
nezinu, kāda ir sapņa morāle vai zemapziņas vēstījums.
nekāds.

https://youtu.be/3yNmp2TqdgA?si=4qXGe-QjfjFILvRG silts un glāsmains ģitārdžezs ar pavadījumu

sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks

pirms 20 gadiem šajā dienā lietotājs putnupr raksta:

ūdens vārās un karas kaklā, apelsīns skatās acīs un smīn, granātābola izsistie zobi apšļākuši monitoru kā ar asiņainu spermu - tik pretīgi, ieturu vakara maltīti

Man vajadzēja piedzimt šodien, bet piedzimu 2 ned. par ātru.
Būtu par gadu jaunāka.
Un 9. janvārī 2002. (?) nomira mana vecāmāte.

sapnī biju kaut kādā tornī, kur bija Norai Ikstenai piederošs restorāns. Dega sveces, bet saimnieci neizdevās satikt.

ēst arī nedabūju. stāvēju zāles vidū un skatījos uz logu, mēģinot to nofotografēt, lai bildē redz gan rāmi, gan skatu aiz loga - milzīgas, vecas egles.

Kad dzirdu vijoles, ģībstu

Saskumu, jo Mežciemā aizver veikaliņu, kas te bija kopš 70tajiem vismaz

nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt

viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc

vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?

viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut.

Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī.
Klusums. Rotājumi. Sniegs.
Noķēru Jaunā gada sajūtu.
Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas.

Dodos uz Liepāju, un gribas ēst. Reiss K7937. Vēl
tikai Rīgā sastrēgumos. Nāk miegs. Sāp galva. Gribas ēst.

Izskatās kā ārzemēs.