Svarīgi, kam tu dāvini. Ir taču vienmēr grāmatas, diski.

Tas nav tik vienkārši. Gadījumā, ja:
1) cilvēks vispār neklausās mūziku
2) viņam droši vien ir tā grāmata, kuru es dāvinātu
3) viņš vēl nemāk lasīt (+1 un 2)
4) grāmatas un diskus tu jau esi dāvinājis n reizes un gadus no vietas.
utt.:)

Ak, nu vienmēr jau kaut ko var atrast. Tad tas ir bērns vai analfabēts?

:)) Viens ir bērns. A otrs nav analfabēts, toties ar gatavu atbildi uz jebkuru dāvanu: "Nu priekš kam atkal šito (ar šito saprotot da jebko)?! Tāpat drīz vien man to vairs nevajadzēs."

:)))) Ā! Nu šito dziesmu es pazīstu!!!!!
Tam otram var tomēr varbūt kādu grāmatu no antikvariāta. Tādu interesēm atbilstošu. Ja tas vīrietis. Ja sieviete - kaut vai skaistu vāzi. Un uz to dziesmu jāatbild: nekas, nekas, bērniem paliks!
Bet bērnam - nu vai mazums. Pužļi mužļi. Viņiem principā nekad nekā nav par daudz:)

Jā, šī dziesma ik pa brīdim ieskanās. Katrreiz, kad aizbrauc saka:
- Vajadzētu tās visas grāmatas apskatīt.
- Kāpēc?
- Nu kuras tu gribi paņemt. Un kuras izmest.
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka mums jau drīz nevajadzēs.
- Nu, nu.
- Tā ir.
- Bet vēl jau vajag.
Nu tādā garā.

Un arlabunakti. Acis vairs neklausa.

aij, es jau šim te esmu izdomājusi risinājumus. jātaisa dāvana pašam, jāapglezno krūzīte, kaut kas jāuztamborē, vai jāuzzīmē dumjš zīmējums un jāuzdrukā uz t-krekla.jāsacer dzejolis. parasti visi ir priecīgi.