Nezinu, kādu iemeslu dēļ citiem patīk šī filma, bet ļoti labprāt to kādreiz dzirdētu. Jo man ir tā, ka tā filma sagādā pārdzīvojumu, kuru laikam vienīgais vārds kā varētu aprakstīt, ir "reliģisks." Un tāpat kā sēžot dievkalpojumā, cik nu atceros no tiem gadiem, kad to darīju, ir vienmēr labi un emocionāli, lai arī viss teksts un mūzika un viss pārējais dzirdēti jau simtām reižu visās iepriekšējās svētdienās. Un tāpat kā dievkalpojumā tās filmas laikā atraisās kaut kādas tādas domas un emocijas, ko citādi nav iespējams izraisīt. Nu un tam jau tie rituāli domāti, laikam.
Ai, bet vispār sarežģīti, gribēju par to kaut ko pateikt, un kā sāku mēģināt, tā sapratu, ka pašam it nemaz nav līdz galam skaidrs, kapēc tā filma TĀ patīk.

Jā, paskaidrot, kāpēc kaut kas patīk vienmēr ir grūtāk, nekā to, kāpēc nepatīk.

Esmu dzirdējis, ka tam esot gluži antopoloģisks skaidrojums. Bet vairs neatceros, kāds tieši, laikam bija saistīts ar pašsaglabāšanos instinktu.

Nepatiku jāpaspēj ietērpt vārdos, kamēr nav par vēlu. Ar to pārējo gan jau pēc tam tiks galā