- 2.10.03 23:22
- Biju pasākumā. Sastapos ar mirušo dzejnieku biedrību. T.i. - gandrīz mirušo. Izrādās, ir vietas, kur līdzīgi audēju u.c. pulciņiem ir arī dzejnieku pulciņi. Pensionāri pulcējas, raksta dzeju, vāc naudiņu krājumiņiem mīkstos vākos un terorizē vietējo laikrakstu redakcijas ar manuskriptiem. Bija auksts un rudenīgs. Un izkaltis vīrelis, burzīdams rokā mazas netīras lapiņas, kaut ko nedzirdamu un nesaprotamu dārzā lasīja. Vai tiešām tāds esmu/būšu reiz arī es? ienāca prātā.
- 5 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 2.10.03 23:39
-
vai vai
tāpēc es esmu apņēmusies:
- vairs neprecēties
- novecot un nomirt vecu ļaužu pansionātā, kurš aprīkots ar internetu
- uzmākties cilvēkiem tikai virtuāli - Atbildēt
- 3.10.03 12:45
-
Tu nesaprati. Tev nekādi nespīd iefiltrēties šādā kompānijā, kas atgādina tēlus no pašiem ciniskākajiem un riebīgākajiem Bereļa veco ļaužu stāstiem. Vai no, hm, to laikam sauca par Odu laiku, ne? Tas ir tāpat kā ar kādiem makramē pulciņiem. Visu mūžu cilvēks nav pat zinājis, ko tas vārds nozīmē, un tad, teiksim 70 gadu vecumā pēkšņi sāk mezglot. Vai rakstīt dzeju. Un lasīt atdarināšanas vērtus paraugus, kas ir visbriesmīgāk. Jo brīžiem formāli pat nav īsti ko iebilst - bet saturs tāds kā kādam Treimanim Zvārgulim, kas nav vis miris, bet pēdējos 70 gadus slēpies mežā un nu nolēmis parādīties.
- Atbildēt
- 3.10.03 16:09
-
Nu labi, tad ar literatūru ne. Bet aiziet ciet ar makramē es taču vēl varu. Jo es galīgi nezinu, kas tas ir.
- Atbildēt
- 3.10.03 16:32
-
Uzmezglo pūcīti. Un vot tev arī makramē :)
- Atbildēt
- 3.10.03 12:36
-
tad man ir jautaajums, vai tu tos dzejoljus, ko seit ik pa briidim publicee, tos publicee arii publiski, vai arii tie ir tikai taadi personiskaas dziives atspulgi? man jau sciet, ka tu mieriigi vareetu publiceeties teiksim Lunaa
- Atbildēt