- master and servant
- 2.10.05 21:31
- Kāds apburošs kreisums. Nez, kāpēc gan man brīdī, kad esmu nolēmis iztērēt par savu darbu sūri grūti nopelnīto naudiņu, būtu jāizjūt solidaritāte ar kādu, kas savu darbu kaut kādu iemeslu dēļ (personisku, ekonomisku, ģeogrāfisku, ķīmisku vai politisku) dara slikti. Ja jau tu esi pārdevējs, tu arī esi aplaimots, ka es vai kāds cits no tevis vispār ko pērk. Un nevis otrādi.
Interesanti, kāpēc būtu jāsamierinās ar to, ka pārdevējām/pārdevējiem te veikalos ik pa laikam ir indeve uzskatīt savu klātbūtni par svētību, kas daļājama dozētās devās, un jo īpaši, spriežot pēc kaut kādiem personiskiem novērojumiem.
Vai arī ar to, ka veikalā tevi acīmredzami uzskata par potenciālu zagli. Nu kaut vai ikreiz demonstratīvi vēlreiz nosverot tevis paša jau nosvērtos augļus vai dārzeņus. Vai velkoties nopakaļ pavisam nelielā attālumā un lūrot uz pirkstiem. - 24 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- stratifikaacija
- 3.10.05 13:23
-
...daliijums grupaas, slaanjos..utt.utjp....taa ir vienkaarshi dziivnieka, vaardaa cilveeks alergjiska reakcija uz faktu - mees visi esam tikai cilveeki, ne vairaak ne mazaak....bet redz kaadam vai kaadiem ar to nepietiek...taadeelj kjeraas pie sava darba, algas, radiem, shmutkaam un visa taa, kas ir tik relatiivs, ka smiekli vai asaras naak...un dala un dala...cilveekiem patiik kaapt, tik ljoti patiik buut racionaaliem sadalot savu esambiibu itkaa tik logjiskaas daljinjaas....un tad krist un caur drumslaam mekleet visam tam iisto jeegu...
- Atbildēt