mans sviests

1.9.03 09:55
I nedomājot konkurēt ar , viens citāts no vienas sasodītas intervijas vienā sasodītā žurnālā: "Ir mūzika, ko es klausos, kad esmu nomākts, un tā dara mani laimīgāku. Lielākoties tā ir skumja mūzika."

Tas ir tas, par ko allaž iznāk sasodītas domstarpības. Noņem to sasodīti depresīvo mūziku, man saka. Kā tu vari kaut ko tādu klausīties? A man, kaut gan skumji, paliek labāk un labāk. Sasodīti labi.

Par nedēļas visļaunprātīgāk izmantoto vārdu varētu izsludināt "sasodīti".
3 piezīmes vieta jūsu piezīmēm

1.9.03 10:41
Mjā, ir tajā kaut kas.Paklausos Mensonu, kad juutos dusmiiga, HIM, kad lielaa skumja uznaakusi utt.& kluust labaak.Skiet no taa, ka nav jaaizliekas, jaacenshas izspiest smaidu, kur taa nav. Paklausies, ko taadu-identisku ieksheejai sajuutai un juuties, cilveek, saprasts.Un peec taa arii diez ko ilgaa attieciigajaa staavoklii negribas uztureeties.
Atbildēt

1.9.03 14:23
Es no sirds Tev iesaku David Darling, Dark wood, Journal October u.c. Chella solo. Baisi depresīvi. Es varu šito klausīties, blenžot ārā pa logu uz viena koka plikajiem zariem un pretējās mājas mūri veselu stundu. Un tad jau ir tik slikti, ka sliktāl nevar būt, - tikai labāk. Tāda piepildītības sajūta. Galu galā - visās jūtās/izjūtās jāiet līdz galam, tāds ir mans princips.
Atbildēt