mans sviests

5.10.04 13:19
Stāvēju ielas malā un vēroju garāmbraucošās mašīnas. Pie stūres sēdošie visi kā viens raugās tālumā, no malas izskatās, ka vienā punktā. Viens smēķē, cits runā pa telefonu, kāds klausās skaļu mūziku, bet visi raugās uz priekšu. Blakussēdētāji kustīgāki. Kāds nemierīgi knosās un raugās pa sānu logu tev tieši virsū, dažs arī pīpo, daudzi, pārsvarā sievietes, braucēju sievas, aizmigušas guļ. Tad vēl tās mašīnas, kas vecas un sagrabējušas, cauriem izpūtējiem, vienai dūmi pat spiedās laukā no motora nodalījuma, pa spraugām gar spārniem, tajās parasti braucēju krietni par daudz, tik, cik lien. Darba drēbēs, paģirainām sejām, aizpampušām acīm. Vienu brīdi uz ielas sastrēgums, jau nākamajā iela tukša, tad atkal sastrēgums. Neizprotami fizikas likumi. Pretim ar riteni brauca Roņa māte.
0 piezīmes vieta jūsu piezīmēm