Tu droši vien atceries, Tu arī pastāsti!

Es atceros neprecīzi. Gribas precīzi. Tāda urbānā leģenda vai sazin kas. Par brīnumdzērienu, kuru pagrīdes apstākļos padomju laikā gatavoja ne ta Igaunijā, ne ta tais pašās dzirnavās pie Līgatnes, kur nelegāli tās Bībeles drukāja. Dzēriena noslēpums bija ieraugs, jo patiesībā tā bija, hm, nu tā kā kandža. Jo raudzēja visādus dārzeņus, tad destilēja. Palīdzēja pret visām kaitēm. Taču taisīja dažādas versijas. Tā krutākā, kuru lietoja arī smalki ļauži, nomenklatūra u.tml. tika darināta no veciem apelsīniem un pat banāniem, jā, jā. Prastākā - no kartupeļiem un tādiem piezemētiem augļiem. Taču visa noslēpums bija ieraugs, kura recepti zināja tikai viens vecītis. Tas vecītis nomira, un viss.

nu re

"EU" ar buutu tiiri feini