- 8.22
- 13.7.04 11:06
- Tik agriem rītiem ir savas priekšrocības. Tu izkūņojies no segas apakšas, steigā izdzer kafiju, izej no mājas, steidzies cauri parkam un ieraugi cilvēku, kurš varētu būt tu, tomēr nav. Viņš izskatās pēc Gintera Grasa, ap astoņiem jau sēž uz soliņa, lasa grāmatu, ticis krietni pāri pusei, un smēķē cigareti, kas izskatās tāda, it kā viņš to - ik pa brīdim nodzēstu, bet tad atkal aizdedzinātu un nemaz nesmēķētu, tikai turētu starp pirkstiem jau kopš septiņiem. Varbūt kādreiz, tu nodomā. Kad būsi tik vecs kā viņš. Lai gan visticamāk, ka nē. Tev pretim nāk cilvēki, pagaidām visi tik smaržīgi un kaut kādā ziņā pat priecīgi, jebšu ir apmācies, un arī priecāties, ja tā padomā, viņiem visiem varbūt nemaz nav nekāda iemesla. Tu iekāp sabiedriskajā, arī tur visi lasa, tu tik sen neesi redzējis, ka cilvēki šitā kolektīvi ko lasītu. Visi kopā, bet katrs atsevišķi, katrs citu grāmatiņu. Parakņājies somā, tu izvelc savējo - grūti pretoties kārdinājumam, kaut gan jābrauc tikai pāris pieturas. Tu lasi: "Год, месяц и даже число рождения Яши целиком соответсвовали году, месяцу и числу рождения меня самого. "Ровестники! - изумился я. - Но какие разные судьбы." Надеюсь, что это душераздирающее совпадение поможет Вам утвердиться во мнении, что Незабудка безусловно наличествовал, пребывал во плоти, был роста, возраста, пола, был - давайте не побоимся избитости выражения - человеком. Хоть был, разумеется, и отменный службист." Tu aizver grāmatu un nodomā, ka būtu gribējis šo nolasīt viņai priekšā. Bet tad sajūti - ar pirkstu galiem sajūti - viņas karstumu, karstumu tur zem segas, jūsu abu karstumu. Un nodomā, nē sajūti, vai nav vienalga - ka varētu pat nelasīt priekšā, nemaz necelties, palikt karstumā, kopā nosvīst, ar pirkstu galiem, ar plaukstu pieskarties viņas mitrajai mugurai, tev nekad agrāk nebija ienācis prātā, cik labi var būt kopā nosvīst. Tavs tēvs šo vārdu lietoja kā sinonīmu vārdam pazust, aizbēgt. Tev gribas nosvīst. Tu pasmaidi. Tava pietura. Grāmatu iebāz atpakaļ somā. Ielas smaržo saldi pēc jasmīniem, skābi pēc mitrām koku mizām.
- 7 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 13.7.04 12:22
-
ai.
- Atbildēt
- 13.7.04 13:43
-
es nedrīkstu nopūsties par jasmīniem, roni? :p
- Atbildēt
- 13.7.04 13:57
-
tad kas par 'nu, nu'?
- Atbildēt
- 13.7.04 14:02
-
Velni
es uzmundrināju Tavu dziļāko būtību, bē, vai tāda atbilde ir apmierinoša?
- Atbildēt
- 13.7.04 12:40
-
Palikt ir labi, bet labi ir arī aiziet, - aiziet un atnākt atpakaļ.
Labi ir pavadīt kādu no rīta, zinot, ka vakarā viņš atgriezīsies.
Un visa diena smaržo. Pēc lilijām. - Atbildēt