mans sviests

28.7.03 10:56
Savāda nedēļas nogale. Nepietiek ar to, ka visulaik gribas būt riebīgam un vienlaikus jārīko bērnu svētki, vienā laidā kaut kas saiet dēlī. Sakasīties ar vecākiem, jo īpaši ar tēvu, kas atkal visus grib nobarot kā uz kaušanu, pateikt kaut ko riebīgu draudzenes mātei, kas par to amerikāņu kartupeļui stampiņu un tās priekšrocībām pilnā nopietnībā, un arī par apakšīrnieku saķēzīto virtuves soliņu visā sirsnībā, pamanīt nepatīkamas pārmaiņas vakar no dzīves citā valstī atbraukušajā draudzenē, aizmirst, ka viņa vispār jābrauc sagaidīt, tāpēc nesaprast, kādēļ visi jau pusdienlaikā sāk posties uz Rīgu, divas riebīgas avārijas uz Vidzemes šosejas, nopirkts un tā arī neizdzerts vīns uz ledusskapja, mamma pa telefonu saka, ka Līvi nemaz vairs nav dzīvi, otras draudzenes vešana uz lidostu, kaut gan to nemaz negribas un labi zinu, ka tāpēc nepaspēšu tur, kur jāpaspēj, atkal viena avārija - uz lidostas ceļa, nu un tagad esmu šeit, liekas, nav nemaz tik traki.

skuka teica, kaut ko par kaunu. Lūk, lūk, tas arī ir tas. Taču ko iesākt ar kaunu par to, ko es šeit nemaz nerakstu?
2 piezīmes vieta jūsu piezīmēm

28.7.03 11:32
Ai, nu beidziet jūs ar Skuku...ja jums nebūtu kauns par to, ko jūs rakstāt, tad katru nākamo sarakstīto, nebūtu vērts lasīt un ja jūs nekaunētos par to, ko šeit nerakstāt, tad iespējams stipri vien sarautos tas, par ko jums ir iespējams uzrakstīt :)
Atbildēt