well done!

Man stāstīja Daugaviņ,
kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Pret likteni stāvēdams,
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.


Vēl nāks piektais gads,
Asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs.
Iesim strēlniekos,
Dziesma vētru sēs,
Mūžam gaismas pils
Kalnā gavilēs.

Lai balstiņis vīdamās,
Pār novadu aizvijās,
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Ar Daugavu nemirstīgs,
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.



Cauri sirdīm mums
Lauztās priedes augs,
Jaunā gaitā mūs
Jauni rīti sauks.
Tālāk mūžībā
Dziedot iesim mēs,
Mūžam gaismas pils
Kalnā gavilēs.

atmiņai neuzticos, net man aizdomas, ka bīlenšteina muiža ir slavenā piromāna dāvja beka kontā. maskavā 30os iznāca viņa atmiņas, tur visādi sulīgi izteikumi, kā tas viss dega, piemēram, "aizslēdzot uz visiem laikiem" baltijas mākslinieku izstādi remtes pilī.

Tā arī tas zemnieks teica - sabiedrībai?

Tiesa, neviens liekēdis un izmantotājs šo vārdu viņam vēl nebija iemācījis.