"resns, uzburbis, izpuvušiem zobiem, duļķainām acīm apkārt tādas pašas tiesneses tuklas, blondiem uzkasītiem matiem, pārkrāsotām acīm, zelta gredzeniem un spiciem nagiem, klimaksiem un mēnešreizēm, cita nīgra, cita ķiķina" nav tas pats, kas "Hokings" vai "Mauriņa", ja Tu velc paralēles.

"Ja nespēj kontrolēt sevi, tad nespēj kontrolēt neko! Ķermenis un rīcība ir gara un dvēseles spogulis, punkts!""

Skaidra lieta. Noteikti komentāra autors nesaprot atšķirību starp slimību un veselu cilvēku, Tu to tik ģeniāli notvēri viņa tekstā.

Veselā miesā - vesels un garš!

Viņi jau citā līmenī neprot, viņiem cilvēks sākas ar kājstarpi un beidzas ar muti, bet smadzenēm ir sekundāra funkcija tos apkalpot.

Tur ir zināma taisnība - cilvēks ar veselu garu savu iespēju robežās tomēr centīsies uzturēt savu miesu veselu, jo gars un miesa nepastāv šķirti. Lai pēc iespējas ilgāk varētu nodarboties ar patīkamām garīgām lietām, ķermenis ir jāuztur daudzmaz vesels. Bez tam, emocionālais diskomforts, ko var radīt veselības problēmas var apgrūtināt prāta darbību. Cilvēki ar veselu garu, manuprāt, ir zinoši un apzinās, ko miesai nodara, piemēram, neveselīgs ēdiens vai pārmērīga aizraušanās ar alkoholu un attiecīgi prot ievērot mērenību, izvēlēties veselīgākas alternatīvas vai gluži vienkārši uzņemties atbildību par savām izvēlēm un to sekām un maksimāli izvairīties no to izgāšanas uz apkārtējiem nīgrojoties vai ņirgājoties.