- 15.9.11 22:41
Atcerējostrigonometriskologaritmisko lineālu. Nav ne mazāko atmiņu, kā ar to darboties, lai gan atceros, ka tas "varēja visu". Toties prātā palicis, ka tas bija ārkārtīgi skaists smalki nostrādāta koka, emaljas un bīdāma lodziņa instruments.- 9 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 15.9.11 22:48
-
manam tētim arī tāds bija, bērnībā spēlējos. varēja bīdīt ne vien lodziņu, bet arī lineāla vidējo daļu, un futlāris tam bija glīts
- Atbildēt
- 15.9.11 22:58
-
vo vo, bij tāds, manējam ar, spēlējos ar.
- Atbildēt
- 15.9.11 23:09
-
a man tāds nekad nav bijis.
- Atbildēt
- 15.9.11 23:17
-
proud to be peevish
Es varbūt atcerētos reizināšanu, vairāk gan neko.
- Atbildēt
- 16.9.11 00:22
-
Te kaut kur nesen bija ņemšanās par pasaules stiprāko armiju no padomju bērnības perspektīvas. Tad, lūk, tikko sapratu logaritmijas ģeometrisko būtību, tā bērnībā apbrīnotais tēva lineāls kļuva ģeniāls reizē ar sajūtu, ka rietumos neko tādu nebūtu iespējams izdomāt komerciālās racionalitātes dēļ.
- Atbildēt
- 16.9.11 08:42
-
proud to be peevish
Īpaši ņemot vērā to, ka tas esot izgudrots Anglijā 17.gs., skatīt wikipēdiju.
- Atbildēt
- 16.9.11 10:54
-
nu to mēs tagad zinām, bet toreiz nē, ne no padomju bērnības perspektīvas.
- Atbildēt