mans sviests

12.1.10 21:47
Atsaucoties uz http://klab.lv/users/biezpientaure/326965.html -
Man bērnībā Rīga bija neona (kā tagad zinu) burti tumsā (visus izlasīt) un zilās zvaigznītes virs Ļeņina ielas - tas viss pa logu, braucot vecāku darba kolektīva autobusā mājup no cirka vai teātra izrādes; "šoferīt, pieturiet pie veikala" aptuveni tajā vietā starp Juglu un Teiku, kur tās dažas lielās Staļina laika mājas un tagad ir, šķiet, kāzu preču veikals - tur bija pārtikas veikals, un pieaugušie kāpa ārā pirkt "Rīgas maizi", jo pie mums laukos jau cepa tikai 2 veidu: balto un rupjo, bet te varēja dabūt pat radziņus un Kuncevas bulciņas.
Bet Rīga turpceļā parasti nozīmēja nelabu dūšu autobusā jau pēc pirmajiem dažiem luksoforiem.
Veikals Tallina arī, protams, jo Juglā pēc pārcelšanās no Jūrmalas dzīvoja tante Zenta un onkulis Alvis, un tur bija jābrauc ciemos, bet Tallinā pa ceļam uz dzelzceļa staciju jāpaskatās, vai nav kaut kas izmests. Iekārojamākais tur bija Kalev košļenes, kuru paciņas varēja aizlocīt kā pilnas pat tad, kad bija jau izēstas tukšas.
Bērnu pasaules "mikromotoriņu nodaļa" bija īpaša vieta arī man - ilgstošs iekāres objekts bija lidmodeļu iekšdedzes motoriņš ar spoži sārti metālisku cilindra dzesēšanas režģīti. Kaut kāda brīnuma rezultātā beigās es pie tāda motoriņa tiku (šķiet, iemainīju pret kaut ko skolā), taču tā arī nekad nesadūšojos iedarbināt.

P.S. Jā, un Šmerlis man vēl arvien izklausās pēc lamu vārda.