kamēr vēl līdz šīs dienas oficiālam nobeigumam ir palikusi nepilna stunda, nevaru palaist garām šādu iespēju kā uzrakstīt par šo vareno dienu.
es gluži vienkārši nebūt ues, ja es neņemtu un neuzrakstītu. galu galā ne velti es vārdos izteikšanu vērtēju ļoti augstu - vienalga, rakstisku vai mutisku. jo tā tomēr jau ir augstākā pilotāža, spēt izteikt. in my opinion, of hõrs.

notikumi, cits pēc cita, apstākļi, viens plus otrs, šodienas notikumu virknējums, iemērcēts šodienas apstākļu suliņā ir pasakains.
nē, patiesi. šodiena ir viena no nepatīkamākām dienām pēdējā, hm, gada? laikā?
tas ir vienreizēji. unikāli. vienkārši skaisti.
vajag taču tā mācēt notikt, ka nejau neveiksmes vai ļaunumi, bet vienkārši viena pēc otras nepatīkamas lietas, ziņas, notikumi. vieni pēc otriem.. nepatīkami apstākļi. jau no paša rīta. jā, tā gan vajag sakrist.

nav man šajā sakarā, ko teikt. vienkārši apbrīnojami. meistarīgi. bez mazākās patikas un smaida piegaršas. šovakar dzeram asaru tējas.

pēdējā ~pusotra mēneša laikā mani smagi nomocīja mans garastāvoklis. precīzāk - tā maiņas. vēl precīzāk - regulārie garastāvokļa lēcieni no laba un normāla dziļā, tumšā sāpju un skumju akā. tas smeldza. tas nomocīja. tas drāza visās maliņās, pat uzacu galiņos un starp skropstām - it visur. agrākos laikos tā man bija norma, `izgruzīties` tā labi kārtīgi, lai nomirtu un no rīta atkal augšāmceltos; un tā katru reizi, kad uznāk kāda lielāka smadzeņu sāpe. taču pēdējā laikā tas izgāja ārpus jebkādas kontroles, es vairs nespēju tikt galā pati ar šiem melnumiem. vēl ļaunāk, visi mani melnumi nāca ārā pat cilvēkos. un tad nu es gluži vienkārši nezināju vairs, kur likties. kur sevi likt, ko ar sevi tādu izdarīt - ne man labi no manis tādas, ne citiem.
( ... tālāk ... )