šodien tiešām ir iemesls svinēt, jo...! dāņu valodas eksāmens nokārtots spīdoši - rakstiskās daļas - 8,9. mutiskā - 10. nezinu, vai es vēl labak varētu vēlēties. esmu dānis tagad! :D

man ir iepatikušās action filmas dīvainā kārtā. world doesn't make sense anymore.
P.S. rīt varētu Hašlamu uztaisīt. kad pēdējo reizi ēdu, gandrīz piečurāju bikses no laimes. nākamais armēņu ēdiens rindā būs Dolma, vienīgi jāizdomā, kur izraut vīnogu lapas. man garšo ēst.
P.P.S. eksāmens dāņu valodā ir nokārtots, kā šobrīd liekas, apbrīnojami labi, tādēļ nu dodos pie pelnītā miera. arlabunakti, draudziņi.

mani vienmēr ir fascinējušas recepšu lapas. piemēram šodien meklēju sakarīgu šampinjonu krēmzupas recepti, taču man izmet recepti, kurā 'krēmzupas' ilūzija panākta ar kausēto sieru. ja tu nespēj atšķirt krēmzupu no 'zupas ar kausēto sieru', tad nejauc arī citiem cilvēkiem prātu.

laikam tajā eksāmenā varbūt neies tik sūdīgi, kā man likās. lielāko daļu no runāšanas un dialogu tēmām varu norunāt bez problēmām. dažas gan nopietni jāatkārto un jāiemācās no galvas, taču būs labi. interesanti, ka eksāmenu priekšvakaros es vienmēr tā domāju, bet nākamajā dienā varētu no biksēm izlēkt aiz bailēm. beigās šā vai tā viss nokārtojas. no nervu šūnu nāves gan neizvairīties nekad. citiem eksāmenos ir daudz vieglāk, jo viņi nav staigājoši nervu kamoli, bet tā, domājams, ir daļa no mokošās dzīves pieredzes, kas nākotnē noteikti spēlēs ļoti lielu lomu manā foršās personības veidošanās procesā. vatever, katrā ziņā kopsavilkums ir šāds - dāņu valoda ir forša un rīt ir pēdējais biedējošais eksāmens. pēc tam palikuši trīs - literatūras teorija, latviešu literatūras vēsture un mākslas vēsture. literatūru es vienmēr esmu dievinājusi, tādēļ to mācīšos ar prieku. mākslas vēsture? aiznes referātu, atbildi uz jautājumiem ar 'nezinu' un esi nokārtojis.
piektdien svinēšu.

man ir tāds jocīgs ieradums ēst kafijas biezumus pēc kafijas izdzeršanas. :D
P.S. manā dzīvoklī ir pārāk auksti.

man nejēdzīgi patīk bārdaini vīrieši uzvalkos.

vakar 4/5 reizi noskatījos The Boat That Rocked. nezinu, bet tā filma ir tik ļoti pozitīva, ka varētu skatīties viņu over and over again. turklāt skaņu celiņš ir vienkārši brīnišķīgs.
 - labrīt.

vienkārši fenomenāli. māte tikko zvanīja ar domu, ka tētis varētu pie manis ievākties, ja viņš strādātu Rīgā. es dzīvoju mazā vienistabas dzīvoklītī. pirmkārt, te man un kaķim knapi vietas pietiek. otrkārt, es netaisos atkal dzīvot kopā ar psihopātisku alkoholiķi, kuram vajag, lai viņa vietā dzīvi nokārtotu. stulbākais jau ir tas, ka viņš tomēr ir mana ģimene. un vēl vienu dzīvokli īrēt nevar atļauties. bet tomēr - es speciāli paņēmu kredītu, lai par dzīvokli maksātu, un BEIDZOT varētu dzīvot normālu dzīvi viena. VIENMēR ir jāuzpeld kaut kam, kas visu manu rūpīgi plānoto nākotnes dzīvīti atmet atpakaļ uz nezinu, cik ilgu laiku. viņš ievāktos, sāktu uzstādīt savus noteikumus. dzīve viņam sāktu kļūt tik komfortabla, ka vinš pat nemeģinātu rast citus risinājumus, un viņš kopā ar mani nodzīvotu, kamēr es neizturētu un no šejienes aizietu. es nespēju saprast, kādēļ man ir jāmaksā par to, ka viņš ir tāda lupata? un tomēr man gan viņa, gan mātes žēl, jo nu... tāda es esmu - man vienmēr visu žēl, bļeģ. katrā darbā, ko viņš strādā, visiem viņš patīk. kādēļ? jo viņš neprotestē. viņam var nemaksāt algu tikai tādeļ, ka viņš nevar atvērt muti un pieprasīt to, ko ir nopelnījis. es domāju, ka beidzot jākļūst pieaugušam un jārisina problēmas normālā veidā, nevis 'es tagad atriebšos par to, ka man neizmaksāja algu, nepaziņojot nevienam, ka aizeju no darba un uzmetot priekšniekam tajā brīdī, kad viņam mani visvairāk vajadzēs'. nu, kur tev, cilvēk, loģika?
es esmu vienkārši dusmīga un man besī, jo beigās jau es būšu vainīga pie visa.