izdzērām vakar to nabaga liķieri. noskatījos 'Leaves of Grass'. nu man šķita filma tāda jēdzīga. bet kaut kā filmas sākums rādījās diezgan lēns un es vēl aizvien īsti neiebraucu. gan jau tādēļ, ka bija liķieris un bija sarunas. bet pats jau viņš konfekte.
 aizlīdām gulēt piecos no rīta. es šeit vēl aizvien esmu. skan ģitārs un ir tāda visnotaļ svētlaimīga sajūta (es nevēlētos izpaust kādēļ, ja tas nav īsti legāli).
šodien newgrounds video daudz. reku viens īpaši jauks.

man, kā jau mazliet Edvarda Nortona fanātei, šobrīd jāskatās 'Leaves of Grass' obligāti. sasmējos par viņa Teksasas akcentu jau, bet nu moš būs jēdzīga. viņs jau varētu arī stāvēt tukšā telpā un runāt monologu, un es būtu sajūsmā, tādēļ par viņa filmām pārāk objektīvi spriest nevaru.
vispār, varbūt tiešām jāiet pie Santas tagad un jāizdzer viņai tas liķieris. jādabū pīpes mazliet tikai.

starp citu, man liekas, ka vajadzētu atklāt pieAbavasugunskurāceptudesuēšanasunalusdzeršanas sezonu. par ļaunu nenāktu arī atklāt alusdzeršanasunprotokoladabūšanas sezonu Andrejsalā.

jūtos daudz labāk - nomazgāju traukus, izmazgāju grīdas, izsūcu paklājus, notīrīju logus un pagatavoju vakariņas visiem. dzīve varbūt tādēļ neiegūst daudz vairāk jēgas bet vismaz mans 'sievietes' pienākums ir izpildīts.
ā, un tikko atcerējos - vakar noskatījos filmu 'Cold Souls'. nekas ģeniāls, taču tāds neslikts sci-fi. aizķēra tā. pat baisi mazliet palika. un vēl sapratu, ka Pauls Giamatti ir diezgan sakarīgs aktieris. ai, man negribas rakstīt te sižetu, jo tad nebutu forši skatīties, turklāt man slinkums.

man šķiet, ka man ir kaut kāda kļūda sistēmā or smth. esmu izdzērusi kādas sešas melnās kafijas un visu dienu spēlējusi spēles telefonā. pavisam nopietni tagad varu teikt - man nav dzīves. :D

kaut kāda nostalģija šodien atkal. visu laiku Dženisu un Saimonu/Garfunkeli gribas klausīties.

man nejēgā gribas izbāzt degunu laukā, taču līst. turklāt ir palikusi tikai viena cigarete, un, ja iziešu ārā, man šis fakts liks justies nožēlojami.
vēl es iedomājos, ka jāmaina dzīvesvieta. Dzirnavu iela, protams, ir vienkārši ideāla vieta, kur dzīvot, jo viss ir tuvu, taču tā nauda, ko es maksāju, vienkārši liedz man jebkādas aktivitātes - visa nauda aiziet par īri. un man labāk gribētos divistabu dzīvokli. ja beigās nāktos maksāt tik pat, tad labāk par divām istabām. vienīgais, kur es nekad vairs nedzīvošu - komunālajā dzīvoklī. un nekad kopā ar kādu, ko es pirms tam neesmu pazinusi. mācos no savām kļūdām. un patiesībā man vislabāk vienai patīk dzīvot - varu staigāt plika un neviens neīgņojas par Gēti.

man vēderā joņo pavasaris.