John Noble šķiet tiešām talantīgs. vismaz pēc Fringe spriežot.

ja jau pat Einfelda kungs nespēj noturēt mani pie samaņas, tad gan jādodas gulēt.
rīt liela diena - nogalināšu sevi mācību procesā.

pirms pusstundas izgāju uz balkona uzsmēķēt un vienkāršivatafaknafig mašīna sētā deg tieši zem logiem dzīvokļiem vienu trepjtelpu tālāk. piezvanīju ugunsdzēsējiem. kamēr šie, šķiet, atnāca kājām, mašīnas stikli bija izsprāguši un riepas pārsprāgušas - ugunskurs diezgan pamatīgs un smirdīgs. pusstundu tur dzēsa.
bail pat palika - tā taču var būt, ka mašīna uzsprāgst pa lielam? nu vismaz vajadzētu būt, ja benzīns iekšā, vai ne? creepy.

šodien biju pie vectēva. katru reizi, kad viņu redzu, nevaru valdīt asaras. kopš pāris mēnešus atpakaļ nomira vecmāmiņa, viņš palicis pavisam viens. un grūti viņam iet. protams - abi bija kopā kopš astoņpadsmit gadu vecuma līdz pat šim brīdim. piecdesmit gadus. pat nevaru sākt apzināties to, kas notiek viņa galvā. un es staigāju pa viņu dārzu - viss nonīcis, atdevis suni un kaķi citiem, ūdens vietā vakaros dzer šnabi un kārto lādītēs omes fotogrāfijas, bet pa dienu - plēš jokus un stāsta par "priekšnieci" ar tādu smaidu, ka viss iekšā savelkas kamolā.

esmu izpildījusi savu pilsoņa pienākumu, tagad tikai jācer, ka paši sevi neiegrūdīsim dirsā.
nekas dzīvītē īsti tā arī nav mainījies. šodien atkal trīs stundas strīdējos ar māti par problēmu, kura jau divus gadus netiek risināta. es saprotu, ja cilvēkam nepatīk konflikti. nu normāli tas taču ir. bet tas nenozīmē, ka jāizliekas - viss ir kārtībā un gan jau problemātiskā situācija atrisināsies pati no sevis.

jūtos kā mazs bērns Ziemassvētku vakarā. nevaru sagaidīt, kad visi aizies gulēt un varēšu sākt lasīt.

dabūju "Meļu dzīres". domāju diennakts laikā tai izurbties cauri un izspiest kādu derīgu tēmu, lai pirmdien varētu uzrakstīt iesniegumu. tad tikai filosofijas konspekts, trīs angļu valodas parādi, dāņu valodas nepārredzamie uzdevumu kalni un mākslas vēstures referāts. trīs dienām pietiekoši darba.

domāju, beigšu būt pieticīga, aizmirsīšu par loloto "Palaidni" un ķeršos klāt "Meļu dzīrēm". cerams, nesajukšu prātā procesā. vēlme apzināt savus inteliģences horizontus ir stiprāka par vēlmi slinki sēdēt uz veciem lauriem.