un es sēžu mājās. skatos filmas. manā kuņģī jau ir kādi četri litri tējas. nožēlojami.
rīt un parīt gaidāma tūre pa veikaliem. būrvīgi. šādos brīžos nožēloju, ka neesmu caca vai kkas tāds. tad man tas viss tik ļoti neriebtos.
un otrajā atpkaļ kojās. manus vemšanas refleksus sapurina vien doma par to, ka pods būs jādala ar vēl trīsdesmit meitenēm. nemaz nerunājot par dušu. un arī uzsmēķēt pēc desmitiem vairs nevar. tad jau uz RAVu atpakaļ jādodas. tur ir daudz urlīgšortainu koķu, bet tur es, man nezināmu iemeslu dēļ, jūtos labāk. varbūt ĀVĢ kojas ir pārāk sterilas. varbūt tāpēc, ka 'mājas' ir tālāk no skolas. who knows. 

kkad sen lasīju kādu foible 's vai arī kāda cita ierakstu šepat par vasaras nobumbulēšanu un attapšanos augustā ar pārsteigumu par vasaras beigām. or smth like that. es pat nevaru sevi mierināt, jo vienīgais, kas man nāk prātā ir: 'no shit, Sherlok! summer's over, biaach!'.

P.S. man riebjas to sejiņu emociju vienveidība.