sāku saprast arvien vairāk un vairāk - valoda vairs neizklausās kā viena vienīga murdoņa. mākslas priekšmetā gleznojam impresionismu, es esmu tik talantīga, ka apdirsties varētu. desmit gadi mākslas skolā bija zemē nomests laiks. un nauda. kaut kā vienmēr sanāk izsviest naudu par nejēdzīgām lietām. nevis tādēļ, ka mākslas skola būtu nevajadzīga. tādēļ, ka man tāda doma ienāca prātā.
vakar bija pirmā adventure cross nodarbība - kādas trīs stundas skrējām un rīkojāmies ar kompasu. nekad mūžā nebūtu domājusi, ka man patiks skriešana šeku reku! - dzīve ir pilna pārsteigumu.

vakarā pēc tam bija pirmā ballīte - saģērbāmies kā īstas cacas, es ar meiteni no Polijas dzērām šnabja šotus, jo nereāli vajadzēja parādīt dāņiem kā mēs turam spirtotos dzērienus. rezultātā Kaja (poļu meitene) nodzērās līdz grīdai. es, savukārt, nekur nevārtījos, toties I owned the dance floor. :D sapazinos ar nejēgā daudz cilvēkiem, paspēju jau apgrūtināt pāris ar savām problēmām. par brīnumu šī nevajadzīgā atklātība nevienu neatbaidīja, kas ir mulsinoši, jo, kā esmu pamanījusi, es to parasti izmantoju, lai neapzināti sabotētu kādas nākotnes attiecības ar cilvēkiem, kuri man patīk.

vatever, bet vieta... VIETA, kur notika ballīte kaut kādā fakinā kārtā saucas sommersolen or smth, kas nozīmē 'vasaras saule'. bet tā arī ir vienīgā lieta, ar kuru kaut kas nav kārtībā. tā ir kā bārs, kurš ir vaļā nedēļas nogalēs, un tur mēs paši sev pārdodam dāņu zemei neraksturīgi lētus alkoholus. tur ir biljards un GALDA FUTBOLS, super mūzika utt. jā, es nezinu, ko vēlējos īsti ar to pateikt, taču secinājums ir tāds, ka ballīte bija forša (vienos naktī pasniedzēji mums atnesa hotdogus - vai šī nav paradīze?), es nogulēju brokastis (šodien esmu apēdusi tieši vienu banānu) un man sāp galva. neņemot vērā ārdošo badu un sajūtu, ka gribas dauzīt galvu pret sienu, jūtos tīri labi. pusi dienas nosēdēju tajā pašā 'bārā' viena ar skaļu Hendriksu, Iron Maiden, Kiss, AC/DC, Iggy Pop, Deividu Boviju un Runājošajām galvām, lasot Vonnegūta "Māte nakts" un dzerot savu galonu kafijas. un pilnai laimei nopirku normālas cigaretes - bauda pīpēt, nevis kā to nepīpējamo tabaku, ko esmu savā naivumā nopirkusi.

vakariņas sešos, bled.

P.S. tikko iedomājos, ka moš jāaiziet pabeigt savu nožēlojamo impersionistisko uzstādījumu. vai paspēlēt perkusijas. ^^

btw, es te varētu precēt tos čaļus, kas dzīvo ar mani kopā šeit tikai tādēļ vien, ka viņi spēlē ģitāru tā, ka man gribas noraut drēbes.

P.S. tikko atcerējos kā vakar, šezot pie vakariņū galda un vērojot cilvēkus, ne no kurienes tik ļoti sagribējās seksu, ka nezināju, ko iesākt. kaut kas jādara tā labā. :D

upd: vairāk ticams, ka drēbes man gribas noraut nevis tāpēc, ka viņi spēlē, bet gan tādēļ, ka es vienkārši esmu nogribējusies.

stulbs dikti, bet es smējos -
LSHMSFOAIDMT= Laughing so hard my sombrero falls off and I drop my taco.

tagad notiek kaut kāds spēļu vakars, kuru plānots izvērst ballītē nr. 2. nospēlējusies galda futbolu, sēdēju un runāju ar vienu čali, un pēdējā brīdī apvaldīju sevi, jo gandrīz metos viņam virsū. tas ir tā, kad tu pēc nereāli ilga laika ieej Mcdonaldā un gaidi kilometrīgā rindā, tad tev blakus apstājas kāds un vēlme paņemt kartupeli no viņa paplātes ir tik liela, ka ļoti jāvaldās. es tik ilgi, šķiet, esmu apspiedusi domu par to, ka man vajag, ka tagad viss tas gada celibāts spļauj man sejā. smieklīgi patiesībā. un es to nesaku ironiski. man patiešām nāk smiekli par to, ka es nevaru sevi savaldīt. mazliet bail arī.

fak, cik Vonnegūts ir ģeniāls!