šodien visu laiku staigāju tāda nekāda, acis iet šķērsām miega trūkuma dēļ, taču, kad tiešām vajadzētu doties gulēt, miegs vairs nenāk, protams. un tā jau pusgadu. staigāju apkārt neizgulējusies. tāda sajūta, ka Mērfijs man uzglūnētu aiz katra koka. un, ja viņš tagad iedomātos augšāmcelties uz Lieldienām (wāh), tad es nežēlotu. rawr
starp citu, pēdējā laikā kaut kas jocīgs notiek. cilvēki, kurus esmu mēģinājusi nobīdīt pagātnē un atstāt tur, pēkšņi iedomājušies savus piemīlīgos ģīmīšus iebāzt atpakaļ manā nesakārtotajā, bet jaukajā tagadnē. fak, ka man vienmēr paliek žēl kāda.

diezgan foršas Lieldienas. sēžu mājās viena pati, jo nevienam neienāca prātā pateikt, ka visi dodas ciemos pie vecvecākiem. piecēlos tukšā mājā un nekas cits neatlika kā sākt ēst olas. tad man palika slikti, ofkōrs. tad nu es skatos kaut kādu seriālu par vampīriem (man pašai žēl sevis šobrīd).
P.S. Gēte tikko ļoti veikli saplēsa kādus piecus šķīvjus virtuvē. viņš jau vienmēr izcēlies ar apgaismības idejām, taču es viņa daudzsološo nākotni sāku apšaubīt tagad.

man gribas pīpēt un mazliet arī vairāk 'fizisko aktivitāšu'.