tikko pabeidzu referātu mākslas vēsturē. biju aizmirsusi, cik ļoti man patīk strādāt naktīs. jau vidusskolā sapratu, ka tas ir vienīgais laika periods diennaktī, kad manas smadzenes darbojas man vēlamā virzienā. gan jau, ka būtu varējusi vēl pagulēt, ja sāktu rakstīt ātrāk, bet man ļoti vajadzēja skatīties filmas līdz četriem rītā. te nu bija - prioritātes.
te jums mūzika, par kuru dīvainā kārtā līdz šim biju piemirsusi, taču tā pilnīgi noteikti šorīt ir īsti vietā.

es laikam tomēr biju tepat uz galda izslēgusies uz laiku. cik nelāgi - izjauca visu manu plānu.

lai cik savādi tas arī nebūtu, doma, ka man jāpavada nomodā arī šī nakts izraisa tādu neizskaidrojamu prieku. laikam bezmiega naktis vienkārši atsauc atmiņā āvģ, kura man vēl aizvien pietrūkst. šonakt kultūras teorija man izēdīs smadzenes.