es nespēju noticēt, ka arī šī vasara neizcelsies ne ar ko interesantu. esiet draugi un brauciet ciemos. vai arī - esiet draugi, iedodiet man naudu, lai vismaz es varu darīt kaut ko interesantu! tas ir pārāk nožēlojami un ne pavisam ne manā dabā samierināties ar šādām situācijām. šis ir pēdējais vasaras mēnesis, tam sekos vesels gads starp pseidointelektuāļiem, kas, visticamāk, pavadīs savu brīvo laiku, veltot manai vienkāršajai un nepamanāmajai personai iznīcinošus acu skatus. visi plāni līdz šim, izņemot Positivus, ir izgāzušies un es pat nevaru bibliotēkā izņemt grāmatas, jo neesmu aiznesusi kaut kādu dzejas krājumu nejēdzīgi ilgu laiku un tagad man bail rādīties bibliotekārei acīs. turklāt šodien beidzās kafija. everything's just falling apart!

vakar man jocīgi sāka sāpēt vēders, galva un mugura, turklāt visu laiku tāda sajūta, it kā peldētu izplatījumā - tādi reiboņi jocīgi. Gēte pielika visam punktu, uzlecot kaķim neraksturīgā augstumā un piezemējoties man uz sejas. šorīt pieceļos no rīta ar skrāpējumu uz vaiga, arī visas sāpes un peldēšana izplatījumā turpinās. tas ir jocīgi, nesaprotu, kas notiek.

šodien kaut kāds nemiers iekšā un gribas kaut ko darīt. bet visi šobrīd kopā, draudzīgā bariņā, visticamāk, piedzeras Zvērā. kaut viņiem sāktu līt. ^^