fūrija
24 July 2009 @ 02:33 pm
 
tik daudz kas noticis, ka nevarēju saņemties tādu garu penteri rakstīt.
tātad jau divas dienas pirms izlaiduma sāku justies ne savā ādā, gaidāmo eksāmenu rezultātu dēļ, acīmredzot, kas beigās izraisīja totālu vilšanos. jau zināju, ka matemātikā nebūs nekas labs, jo nu - es neesmu īpaši gudra un mani tas arī īpaši neapbēdina. bet latviešu valodā jutos šokēta, negribu izklausīties iedomīga, bet biju pārliecināta, ka būs A. nu neko jau vairs nevar darīt. labi vismaz, ka to paziņoja dienu pirms izlaiduma, jo es tur citādi būtu uz vietas atslēgusies un sākusi pinkšķēt, kas gandrīz arī būtu noticis, jo mūsu jaukā direktorība vēlējās paziņot rezultātus tikai izlaiduma dienā, t.i., 17. jūlijā. izlaidums bja jauks, es izskatījos forši, pa trepēm nenokritu, ejot pēc atestāta, un vispār nekādu pārpratumu. nu izņemot manu kroņnumuru. man bija jānorunā četras rindiņas un pēdējo es šausmīgajā uztraukumā, protams, aizmirsu - bija smieklīgi visiem! tad jau, kad viss bija beidzies, sākās došanās uz Positivus - divas burvīgas dienas gaidāmas, labākas svinības pēc izlaiduma nevarēju iedomāties. Pīts, kā vienmēr, bija vienkārši brīnišķīgs. Prāta Vētra, droši vien, arī. droši vien tādēļ, ka es dzirdēju pirmās trīs dziesmas un tad man palika slikti. es aizgāju gulēt un pārsalu līdz nāvei naktī. no rīta izšķirāmies un es devos uz blakus skolu neko nedarīt, kā arī izdomāju nākamajā naktī gulēt tur. iepazināmies ar itāli, kurš mūs aizveda uz jūru. sākumā šķita vien ekscentriķis, kuram patīk staigāt kailam, tikko iepazītu meiteņu priekšā. vakarā gaitā sapratu, ka viņš ir ne vien mazliet jocīgs, bet arī nejēdzīgi kaitinošs. principā lielāko daļu dienas pavadījām, sēžot pie skolas un dzerot alu, satikām Andi, kurš mums uzspēlēja mazu koncertiņu - nu gluži kā Augusts Rašs, draugi! - un ieteica aiziet uz viņa un The Mundane uzstāšanos. tad šeit es kaut kā neatceros \, ko mēs darījām, gan jau, ka neko. dzērām alu skolā un tad ļoti neapdomīgi ķērāmies pie šnabja, vienlaicīgi klausoties improvizatoru izdomātās dziesmiņās. sapazināmies ar dažiem bītboxeriem no PER (neesmu dzirdējusi). dzērām mūsu izlaidumam par godu pirkto šampi un apraudājāmies par jaukā, trīs gadus ilgā posma noslēgšanos, pēc kā nekas vairs nebūs kā agrāk. aizgājām uz Konoru, tas bija jauki. un pēc tam iztrakojāmies pie Mobija, kas bija vienkārši brīnišķīgi. līdz rītam tusējām kaut kādā disko teltī un es nekad mūžā nebiju jutusies tik neredzama, kas mazliet sabojāja garastāvokli. nākamajā rītā garastāvoklis mazliet uzlabojās, kad dzirdēju, ko Madara sadarījusi pa nakti, fail, vienkārši. :D ap vieniem ar itāļa mašņu izbraucām uz Rīgu, Rīgā bijām ap astoņiem, par spīti tam, ka viņš brauc kā maniakāls psihopāts visu ceļu. varu droši teikt, ka 100 km nobraukt septiņās stundās varētu būt rekords. iestājas fāze, kad man itāli gribas nogalināt. es nokavēju savu pēdējo autobusu uz Kandavu un viss noved pie tā, ka paliekam pie Anitas. atkal aliņi un itālis taisīs mums vakariņas. mirklis veikalā - kulminācija. itālis ir nokaitinājis mūs visas ar savām kaprīzēm un 'neviens mani nenovērtē' izgājieniem. viņš meklē kaut kādu Bešamel (nezinu, kā raksta), kas beigās izrādās lazanjas siers. tā vietā itālis apgalvo, ka tas, ko viņam vajag, ir skābais krējums. mums šķiet, ka būs bail ēst to, ko viņš uztaisīs. tomēr - tas bija brīnišķīgi un man tagad garšo garneles. vairāk nekas īpašs nenotiek un es pavadu burvīgu 'nekā nedarīšanas' dienu.
tad aizvakar braucu uz Rīgu iesniegt dokumentus LKA un LU. paiet pusdiena, kamēr sēžam bankā, fočējamies un kopējam. LKA nokārtots - 27ajā domraksts rakstāms, LU vēl aizien nav, jo, šķiet, ka vienīgais cilvēks, kurš nevarēja caur internetu samaksāt reģistrācijas maksu, biju es. ibanka kaut ko čakarējās un es, lōģiski, gribēju maksāt par pieciem latiem lētāk. rīt iešu lamāties uz SEB banku. pēc tam seko trīs ar pus aliņi Space Dogā, no kuriem man paliek slikti, Madarai plēš laukā vēderu un Agritai nākamajā rītā zvērīgas pohas. šķiet, ka pa latu viņi mums Brenguli pārdeva, jo tam alum kaut kas nebija kārtībā. bezgalīgais pārtijs beidzās nākamajā rītā Mārupē, kur palikām pie Agneses, - vienkārši milzonīgs dzīvoklis, šķiet, desmitreiz lielāks par manējo. tagad esmu mājās un beidzot saņēmos uzrakstīt. ja kāds visu šito izlasīja, tad man patiesi ir pārsteigums, kā civēkiem nav ko dzīvē darīt.
viss, bučas, mīlu, čau.
 
 
stāvoklis: blank
dziedu līdzi: A Perfect Circle - The Noose