pēdējais zvans bija tik jauks. Simsones kundze arī. tā filma, ko viņai dāvinājām, un vēštules, ko viņai rakstījām. vēl pirms trim gadiem nedomāju, ka būs tik žēl aiziet no manas pārspīlēti elitārās skolas, kurā nepastāv demokrātija. nu muļķīgi, bet negribas. pēdējā zvana klases pasākums gan bija izdevies. patīkama pasēdēšana kopā ar cilvēkiem, ar kuriem esi bijis kopā trīs gadus. prieks arī par dažiem, kuri, ja visu laiku turējušies atstatus, tomēr bija ar mums. vakars pēc tam, savukārt, bija diezgan miglains un nogurdinošs. labā nozīmē. khm. astoņu cilvēku pārtijs Vecrīgā neizdevās, tā vietā izšķīrāmies, palikām divas. aizgājām uz vietu, kas mani vajās, škiet, visu alikušo mūžu. uz Scandalu. 'pārtresījām' jēgu, visu nakti dzērām uz kkāda zviedra rēķina un nākamajā rītā pamodāmies hotel Avalon (nekas loģiski nenotika). tāda mazliet stulba sajūta par to, ka viņu tā izmantojām. turklāt viņš izrādījās galīgi šizo, kad piedzērās. abas ar Piemīlīgo sakasījāmies ar Shot Cafe bārmeni par to, ka viņš apšmauca zviedru - dabūjām jāgershotus. pabraukājām pa Rīgu par velti ar tiem, kuriem tur pie riteņa kaut kas ratveidīgs, nezinu. tad no rīta attapos, ka man vairs nav naudas, jo pa nakti biju kļuvusi nenormāli labsirdīga un visu atlikušo naudu atdevu kādam bezpajumtniekam. vēl no rīta attapos, ka arī kedas kaut kādā bārā esmu atstājusi, labi, ka viņas jau bija galīgi izjukušas, citādi būtu škrobe. vakar pie jūras piededzināju muguru, tagad sāp kā velns. mjā, un vēl viens jaunums, kas, šķiet, visgrandiozākais, kas ar mani pēdējā laikā noticis. mani izmeta no Rīgas dzīvokļa. savu milzīgo pirkstu tur reāli pielika tas mans pretīgais kaimiņš, kurš, atceraties, pārgrieza veļasmašīnas vadu. tagad dzīvoju pie draudzenes eksāmenu laikā. bet nu jā. diezgan skumji. labi, šodien varētu uz Space Dog uz kādiem pieciem aizbraukt ar afleta.
nu labi, viss, bučas, mīlu, čau.
</span>