piektdien gluži vienkārši sēdēju pie datora, ēdu mandarīnuz un skatījos 'Draugus' līdz pieciem rītā. sestdien ar kjopsis uz mājām, noskatījāmies Madagaskaru (heh), līdz sešiem rītā rakstījām teksta interpretācijas literatūrā. no rīta izcepām pankūkas ar kanēli un nobumbulējām visu dienu. it kā pilnīgi nekādi, bet pe jūras šūpojāmies un dziedājām, nekas tāds īpašs jau, bet tas bija jaukākais mirklis visā nedēļas nogalē. vēlāk izlikāmies, ka mācāmies, sameklējām  ētikas stundas vadīšanai materiālus par seksuālo minoritāšu diskrimināciju bla bla, taču izrādījās, ka stundā tomēr runā Kristiāns, kura tēma bija 'vai Jēzus bija dievišķs?', vismaz viņš pats tā apgalvoja, jo pēc visa tā, ko viņš tur muldēja par vīriešu kultu, Denu Braunu un to, ka par viņu (Kristiānu) radies kļūdains priekštats, man kaut kā iesaiņojums un saturs neiet kopā. šodien sportā uzrādīju savu, mistiski uzradušos, basketbola talantu. pēc stundām ar afleta </span>un Mizgrauzi sēdējām Demakina barčikā un apspriedām Ziemassvētku pasākuma plānu, izvēlējos dzejoli, kuru šajā pasākumā runāt, izdzēru aliņu un jauki ar meitenēm parunājos. vakariņas un mierīgs vakars ar kafiju, cigaretēm un literatūru. lai arī Gēte, visticamāk, viens pats mājās būdams, gadrīz nomira az bada un vientulības, taču tagad viņš guļ man klēpī un murrā, jaukums. nedēļas nogale bija burvīga, nekādas dzeršanas, pārmaiņas pēc, un jauki pavadīts laiks. un lai Garfīlds kādreiz izdzīvo manu pirmdienu, viņa uzskati varētu mainīties.
un šodien visvairāk izjutu prieku atklāt bērnu sevī. priecāties un muļķoties, un smaidīt, smaidīt, smaidīt.