lābrīt! acīmredzot beidzot miega bads ir izgulēts. ir jāmācās ļoti daudz, bet man šķiet, ka tas netiks izdarīts.

es nomiršu no vēdersāpēm. gan jau, ka esmu iedzīvojusies gastrītā.

lasu afletas ierakstus, kas liekas tik dziļi un sajūtu pilni, bet, pēc to izraisītajām pārdomām, nonāku vienīgi pie slēdziena, ka es gribu seksu mīlēties. vai nav nožēlojami?

un es šodien visu dienu staigāju bez krūštura. ir tik ērti, ka es pat apsveru domu to nevilkt arī uz skolu. :D