es šeit vienmēr esmu rakstījusi sevis dēļ, ne kāda cita izklaidēšanas labad, tādēļ tagad tāda neizpratne par to, ka man vienkārši nav, ko šeit rakstīt. respektīvi, man nav ko sev teikt. pēdējās dienās valda tāda apātija, ka spēju vienīgi sēdēt zem segas, ēst, smēķēt un skatīties filmas. ja man nebūtu jāiet uz skolu un jākārto sesija, dienām varētu sedēt mājās un skatīties vienā punktā. vakar, piemēram, es normāli eju gulēt, apguļos un pēkšņi sāku raudāt, es pat nebiju noskumusi or smth. vienīgās emocijas, ko spēju izrādīt, jo tās es vairs nekontrolēju. pārējās ir tikai mēģinājums izlikties normālai. es neko negribu, man viss riebjas un visu laiku gribas raudāt. moš depresija? nezinu, nav jau vairs rudens, hih. bet pilnīgi pēc tādas izskatās. es jūtos vienkārši iztukšota. tāda vienaldzība pret visu mani jau sen nebija pārņēmusi. bļeģ.