vienīgais, ko es tagad gribētu, ir pavasaris. tāds ar vēju, kūstošu ledu jūrmalā un sajūtu, ka daba mostas. es tagad gribētu sēdēt savā iemīļotajā vietā Bulduros uz mūrīša, lasīt grāmatu, klausīties kaijās un smēķēt, daudz, daudz, līdz satumst tik ļoti, ka nav vairs iespējams lasīt, braukt pāri Lielupes tiltam un izbaudīt mieru, kurš aizbēg, līdzko es izkāpju no vilciena lielpilsētā. tādi brīži ir bijuši nomierinošākie manā mūžā. un tādu es iedomājos savu ideālo dzīvi, vienīgi grāmatas lasīšanas vietā, es to rakstu. ir tik daudz šādu sapņu, kuri liekas pārāk banāli, lai tie jebkad piepildītos.