kad vakar vakarā palūdzu kjopsis piekāpt no rīta pie manis un pamodināt mani, jo man izlēdzies telefons un nav modinātāja, es neiedomājos, ka moš nevajadzēja slēgt ciet durvis. es nedzirdēju, ka kāds būtu klauvējies, bet, pilnīgi iespējams, ka tā varētu būt bijis. piedod, bučsauļuk, man galīgi izkrita no prāta!
P.S. patiesībā varbūt tā arī ir labāk, ka šodien uz skolu nebiju, jo, tikko kā pirms stundas piecēlos, taisnā ceļā aizskrēju uz tualeti. ja man nāksies savu kuņģa saturu podā atstāt vēl ceturto dienu, es vairs negribu dzīvot.