es ienīstu fizku. nu tā, pavisam nopietni. šovakar man ir jāizburas cauri četrdesmit lappusēm par maiņstrāvu. un no pirmajām desmit lapām, ko esmu izlasījusi, sapratu tikai ievadu. nu, vai nav skumji piedzimt par stulbu blondīni? dzīve mani varēja apveltīt ar vismaz drusciņu loģiskās domāšanas, taču tai tomēr labpatikās pataisīt mani par Klegeres kundzes, Jubases kundzes un Log-ina kunga apsmieklu, turklāt vēl piešķirot man arī nepārspējamu slinkumu, kuru sadalot, tīri labi pietiktu trim citiem normāliem indivīdiem. mani nemaz neiepriecina trijnieki fizikā (starp ctu, es esmu vienīgā, kura Klegeres kundzes mācīšanas vēsturē esot dabūjusi divi, nu diktam jauki apzināties, ka esmu tik īpaša). principā jau es pilnīgi mierīgi varētu šobrīd nevis bezmērķīgi īdēt, bet gan lasīt to visu vēlreiz, kamēr es saprotu (mh). taču miegs tomēr arī ir svarīgs jauna, veselīga cilvēka augšanas procesa norisei, tātad man tagad būtu jāizvēlas.
ai, dirsā visu.