10/16/09 12:05 am - virpuļojošas laimes smaidsgribas foršuma sajūtas.atrast ikdienišķās, mazās lietās burvīgumu un priecāties par dzīvi (reizēm sanāk:). tikt uz viļņa |
taada taa dziive
Recent Entries
10/2/09 11:12 pm - chill, velkoši blūzīgaisVakar, 1. oktobrī, es biju vienkārši lieliskā Jazz & Blues koncertā (pateicoties Bilžu caurlaidei), kas laikam man ir pirmais šāda stila pasākums.Mūziķi uz skatuves bija viens par otru interesantāki, Ainārs Pūpols (es ceru, ka viņu tā tiešām arī sauc:) ir vienkārši ģitāras, skaņas, mūzikas un ķermeņa sakausējums (katra viņa radītā skaņa izpaudās kaut kā tādā, ko es pat nenosauktu par kustību, bet drīzāk, skaņas izjušanu tai caurstrāvojoties visās maņās, cilvēks - māksla), kas lika smaidīt gandrīz nepārtraukti, nemaz nerunājot par viņa ģitārspēles virtuozitāti (profesionāls neesmu, bet to, ka viņam ir iekšā - that's for sure) un starp citu viņš ir līdzīgs Bill'am Murray'am. Turklāt Dogs & Catfish grupas basģitārists skaņu un basu (kā izteicās Didzis) turEja rokā kā mazdēlu, būdams bezgal' laimīgs, laimīgs. Vēl ģitāras, harmoņiku improvizāvijas, taustiņi, balsis un protams bungas, tas viss kopā skanēja neatvairāmi.:) Visam beidzoties ar dažādu mākslinieku saspēli - jam session. Centrs -> Babīte -> Imanta Un Didzim liels paldies par kompāniju :) |
9/17/09 11:56 pm - vakara noguruma sentiments. tāds viņš ir un tur neko darīt. tikai gulēt ietPalika nedaudz bail par to, ka dzīve varētu izmest absolūti negaidītas un nevēlamas izmaiņas.jo mēs nevaram būt absolūti pārliecināti par lietām/notikumiem , tāpat kā reizēm nevaram uzticēties pat paši sev un arī par to reizēm paliek bail. ._. Un komplimenti ceļ pašapziņu un arī laimes sajūtu. |
9/7/09 09:48 pm - lai liktu pasmaidītMan tomēr patīk pieturēties pie domas, ka - mīlestība ir radošs spēks : )( will you? ) |
8/31/09 04:48 pm - who knows..līdz nāve mūs šķirs. šķirs?* If I should die this very moment I wouldn't fear for I've never known completeness like being here |
8/28/09 10:13 pm - filmas, labasPublic EnemiesInglourious Basterds The Shawshank Redemption |
8/19/09 12:23 pm
|
8/16/09 11:43 pm - jaukākais mirklis no AglonasIetīties guļammaisā, nogulties zālītē tumšā vietā pie Aglonas bazilikas, neviena netraucētai klausīties priestera inteliģenti dzīvīgo sprediķi un skatīties zvaigznēs, gaidot kādu nokrītam un sagaidot.augusts |
8/3/09 03:23 pmsagribējās uz citu pasauli. ārā ir silti un spīd saule, bet man nav spēka, lai izkratītos. bet vismaz es uztaisīju sev paēst |
7/31/09 07:02 pm - paskaties debesīsšovasar tomēr kaut kas ir noticis ar mākoņiem,kaut kas ļoti skaists un apbrīnojams |
7/23/09 12:32 am - cilvēki apkārt, par ideāliemŠodiena varbūt nebija no tām priecīgākajām dienām, taču arī ne no tukšajām.Mammai rīt (nu jau šodien) ir dzimšanas diena un izdomāju, ka ja joprojām neesmu viņai uzgleznojusi magones, tad vismaz uzcepšu kūku. Tā arī izdarīju. Bet vispār ieraksts ir par to, ka mamma ir viena maģiski kolosāla būtne. Šodien ir smagi uz sirds, taču neesmu pieradusi un tik drosmīga, lai izstāstītu mammai, taču viņa tik un tā atrod īstos vārdus, nemaz nezinādama, par ko ir stāsts. Mēs varam cerēt, gaidīt, īgņoties par to, ka otrs cilvēks mūs nemīl tik ļoti vai nemīl tādā vai šādā veidā, kā mums gribētos, jo patiesībā vienmēr kaut kas nebūs un būs par maz, protams, to var arī norakstīt uz "nepareizo cilvēku". Taču to arvien vairāk apzinos. Un mamma to šodien ietērpa vārdos, ka lai arī kā tas otrs cilvēciņš lolo un mīl, ir sirds kambaris, kuru neviens cilvēks nevar aizpildīt, bet Dievs. |
7/7/09 09:30 am - apjukums, apjukums, apjukumsvislabāk es māku tevi mīlēt tad, kad tu neesi blakus. izņemot agrāk un dažreiz. un gadās arī, kad esi blakus.esmu pārāk kardināla. kā būt kopā ar kādu, kuram vienbūšana ir mīļākā lieta? . un mīlēt, vai tad tas nenozīmē - tādu, kāds cilvēks ir? kas ir sajūtu radītāji? (prieka, dusmu, mīlestības..) . es sevi nesaprotu nevienā jēgā. nesaprotu, nesaprotu. es = nestabilitāte . un arī man reizēm šķiet, ka miegs ir labākā lieta uz pasaules, jo tas ir laiks, kad nav jādomā un savā ziņā jājūt. un kāpēc reizēm tam visam pa vidu es mēdzu pasmaidīt? it kā viss ir teātris it kā tas viss nav pa īstam. ar smaidu kā baroties uz brāli par nepaklausību, bet nespējot noturēt nopietnību. es mēdzu smaidīt ļoti nopietnās un sāpīgās sarunās. kāpēc? |
6/21/09 02:04 am - nakts sentiments neatstāj vienaldzīguhttp://www.youtube.com/watch?v=q6msUKyimēs mācāmies viens no otra, |
6/21/09 12:06 am - man nav ko teikt bet gribas : )Man ļoti patika vakar Ķengaragā mazā gaišā Anū 7. stāva vienistabas dzīvolī pielietā ar gaišu, maigu saulrieta gaismu ar skatu uz Daugavu un Dienvidu tiltu, piecām kursabiedrenēm (žēl ka ne sešām) un ar mazu skaisti-pelēku kaķēnu un šādām tādām sarunām.arī šobrīd patīk miers, tikai tas ir nedaudz citādāks. šis ir gaidošs, kad neko īsti negribas darīt, jo ir kaut kā gaidīšanas sajūta. ne īsti miera un vienpatnības baudīšana, šodien tā īsti nebaudas, tieši šovakar varētu kādu mierīgu sarunu, lai arī man īsti nav ko teikt. (zvanīju Gintam ar domu, ka vēlos parunāties, bet man nerunājas, vienkārši smaidīgi klusējas. kāpēc tā? tā dīvaini) |
6/14/09 05:09 pm - he-he:)"Reiz bezdievīgā Konstantinopoles ķeizara vārdā no tās pašas pilsētas priestra svētā Teodora tika prasīts, lai viņš tikai vienu reizi izdara, ko viņa sirdsapziņa atzina par grēku. Uz to svētais priesteris atbildēja: 'Jūs sakāt, ka tikai vienu reizi prasāt no manis ļaunu. Tas ir tieši tik daudz, kā ja kuram teiktu: "Es no tevis neprasu neko vairāk, kā tikai vienu reizi tev nocirst galvu."'" |
6/13/09 05:44 pm - un neiecietība'egoisms – tas nenozīmē dzīvot, tā kā pašam gribas dzīvot, tas nozīmē likt citiem dzīvot tā, kā pašam gribas.''isekus ei tähenda seda, et elame nii nagu meile meeldib, see nõuab teistelt, et nad elaksid nii nagu meile meeldib.' |
6/8/09 12:48 am - un ko es ar to domāju?gaišums, vieglums šķiet tik tāls, ka tas liek man domāt, ka neesmu to pelnījusi.skumjas, piezemētība, noslēgtība, ko vēl jo vairāk iezīmē lietus un apmākušās debesis ir manu pēdējo dienu, iespējams nedēļu, krāsas. . "mīlestība ir sāpes", un es patiešām domāju (pag., tag.), ka šis vārds ir skaists, kas liktu smaidīt un priecāties, bet ne raudāt. vai "mīlestība" vispār ir vārds? . mēs esam tik iestiguši un iestrēguši viens otrā, mūsos un vispār, kā divas kājas purvā. bet es nepieņemu nevienu citu domu, kā to, ka paies diena/s un viss būs labi un mainīsies, paliks - gaišs un viegls. . vai nav tā, ka arī tad, ja mēs nesastopamies ar karu, ikviena cilvēka dzīvē ir laiks, kad ir "karš" un visam tam sekojošās sajūtas? Remarks rakstījis, ka es varu iedomāties par to, ka citiem/citur ir ļaunāk, bet ko man tas līdz?, tāpat kā to, ka ideālisti ir .. neatceros precīzu vārdu, bet tas bija kas līdzīgs - neiedojamākie, neciešamākie cilvēki, nācās viņam piekrsit. . un pirms pieciem gadiem (ja ņem vēra, ka šodiena joprojām ir 7diena) bija 2004 7. jūnijs - diena (krustēva dzimšanas diena), kurā es savā pusaidža pancīgajā vienkāršībā aizdevos pie Edgara, lai apsveiktu viņu un tiku iepazīstināta ar manu mīlu - ar Gintu. |
6/1/09 01:41 pm - people don't change unless.. (what?)mana lielākā kļūda ir 1986. gada 21. decembris |
4/28/09 10:36 am - jā. kāpēc?ilgstoša laime ir pārkāk aizdomīga.ar laiku aizvien vairāk nākas apzināties vārdus par 'traģisko mīlestību'. šobrīd es teiktu, ka lielākais spēks uz pasaules ir egoisms (mans, tavs.. citu) un par šiem vārdiem man ir liels kauns un ir skumji, un nožēlojami. vai tev ir vērtības? vēlme izmērcēties vasaras lietū |
4/19/09 11:37 am - atziņa'mūsu mīlestība vienmēr ir bijusi traģiska,' viņš teica. |
Powered by Sviesta Ciba