*Pirms gada bija ļoti dīvaina diena. Rīts. izbraucām ap 13:30. Bija lietus un slapjš sniegs. Dīvaina sajūta. Braucām. Pa ceļam izdzēru pusotru 12% Black currant. Drosmei. Rīgā pie Ķīpsalas gandrīz atkal nobijos. Gribēju atkal aizbēgt. Bet vairs nebija iespējams. nedrīkstēju atkal viņam salauzt sirdi. teicu, ka tūliņ būšu. drudžaini izrausos no mikriņa. tur viņš nāca man pretī. zolīds kā vienmēr savā mētelī. cepurītē adītā. nebijām tikušies 11arpus mēnešus. nezināju, ko tagad darīt. apķēros viņam ap kaklu un noskūpstīju. lūpas bija nosalušas. vaigs, kuram viņš pats mani piekļāva pēc tam, arī bija auksts. viņš mazliet trīcēja. es arī, bet no aukstuma. biju izskrējusi vienā jaciņā.
sekoja pāris neveiklu brīžu liepājnieku mikriņā. aptuveni stundu ilga nīkšana un dīvainas sarunas, sajūtas. apskāvieni un skūpsti, kas pēc visiem likumiem nedrīkstētu būt. bet bija. un es pat nespēju aprakstīt, kā īsti es jutos.
...Mīlestība ir tad, kad Tu jūties tā, kā vēl nekad neesi juties...
19.12.2005. 14:45

ir jau pagaajusi gandriiz nedeelja kopsh TAAS dienas... sheit ir dazhas forshaakaas bildiites:)
http://truemetal.lv/gallery/view/5198/
http://truemetal.lv/gallery/view/5222/
http://truemetal.lv/gallery/view/5205/

vakar bija skaisti. ne tik skaisti, cik biju iedomājusies, bet tomēr skaisti. piepildījās sapnis, par kura piepildīšanos neuzdrošinājos sapņot. bet vakar tas piepildījās! patiesībā tajās 6ās stundās noritēja divas kaislības. paralēlas un vienlīdz skaistas.
es biju pirmajā rindā. un man līdzās, cieši mani aizsargājot no izsmērēšanas gar barjeru, bija Mans Dzejnieks. nē, nekas perverss nenotika (par laimi vai diemžēl). bet 11 mēnešu ilga netikšanās, tikai kaislīgas vēstules noved pie pilnīgas iepriekšējo robežu ignorēšanas. viņš bija šokā par manu drosmi. bet ne jau drosme bija tā, kas manī iemiesojās. tā bija sena, skaista kaislība, dvēseles un miesas mokas un nevaldāmas alkas pēc maiguma, atklātības un mīlestības pilniem pieskārieniem...
tas bija vakar. šodien tās ir vien atmiņas. skaistas, dedzinošas. tādas pat kā kaislība pirms tam...
par pašu konci? bija labais. neskatoties uz izteikto mazumpiegaršu un to, ka Holmsa mikrofons bija par klusu. man kaut kā patika basista smaidiņš katram fanam pirmajā rindā. holmsam gan tāds iedomības pilns skatiens pāri visiem. tāds pofigists. žēl. bet man patika. tas bija skaisti:)

P.S. novērotās blaknes:
pāris zilumi uz ceļiem;
sāpoša spranda (mugura nesāp, jo bija masāža:);
mati, kurus nevar izsukāt;
pazudusi gredzena actiņa;
sūrstošas acis;
sausa nobļauta rīkle...

naaviigi gribas eest. sirds nespeekaa saap. un tomeer patiikams satraukums tur iekshaa. liels notikums naak. jauks skaists vakars. nepaarspeejami skaists vakars...

aptuveni šitāds ir mans garīgais šodien. nedaudz sačakarēts, jo:

- man pateica, ka es esu slima, tādēļ nevaru darīt to, kas man bija jāizdara jau pirms mēneša;

- man nav tādu garīgo spēju, lai bīdītu sērkociņu kastītes (what a shame);

- atkal kādu izrādās biju aizmirsusi apsveikt dzimšanas dienā (piedosi?);

- tā nejaukā liepājas ziema man mērcē kājas;

- 19.decembris vēl ir fuckin' tālu;

- nāk z-svētki, kurus es no sirds IENĪSTU!