If you enjoy crying

Šovakar pavadīju ļoti patīkamu vakaru ar savu ģimeni, ilgi nebijām tik sirsnīgi izrunājušies. Reizēm ikdienas straujajā ritmā sanāk aizmirst un parūpēties par cilvēkiem, kuri īstenībā ir vienīgie, kas var dot patvērumu īstā nelaimē un skumjās. Es šeit nedomāju tikai ģimeni, es domāju arī par to, kā mēs aizmirstam un atsvešināmies no saviem patiešām īstajiem draugiem, lai būtu kopā ar lētajiem un greznajiem draugiem, kuri tevi grūtā situācijā īstenībā pamestu.
Tagad ir atvērts logs, un no āra plūst ielu vakara skaņas. Lai arī tā ir trokšņaina pilsētas skaņa, tā rada drošības sajūtu, jo es zinu, ka es un manas lietas ir savās vietās.