"...pirmkārt mēs esam sievietes un tikai pēc tam sievas, mātes, draudzenes, mīļākās utt." Ha, ha, ha. Es saprastu, ja teikums sāktos ar tekstu "...pirmkārt mēs esam cilvēki, un tikai pēc tam...", vot tad viņam būtu jēga. Gribētu redzēt vīrieti, kurš varētu būt laba sieva, māte, draudzene, mīļākā.

Vispār par to cilvēcisko pusi es jau rakstīju savā žurnālā, kur es biju sašutis par sapratnes trūkumu no savas pusītes. Šī tēma daļēji pārklājās priekšpēdējo izteikumu tai rakstā.

Tā bērnu būšana... vīrietis jau nu bērnus nedzemdēs, un par māti ar nebūs. Tāpēc jau bērnam ir tēvs UN māte. Visi sadzīviskie jautājumi... nu neuzskatu, ka sievietei jātaisa ēst... katrs dara to, kas viņam vislabāk sanāk. Nu ja vīrietis nemāk par sevi parūpēties, nu man viņa ir žēl.

Nu un visbeidzot sekss. Nu visi tie apgalvojumu, ka mīlestībā galvenais ir draudzība. Vot paņemam cilvēku ar ko tev ir labas attiecības, kopīgas intereses, u.t.t. - nu tas ir draugs, bet nezkāpēc nevienu no saviem draugiem es seksuāli neiekāroju. Nu neticu es platoniskajai mīlestībai, kaut vai sitiet nost. Bez tam ne jau ar vienu drātēšanos ir jāsaprot seksuāla tieksme, jo ir kad gribās otru apkampt, pieglausties, vai vienkārši sajust blakus. Nez vai rastos vēlme izdarīt to ar kādu vīrieti. Geji arī grib precēties, jo šiem tur esot mīlestība u.t.t. bet kautkā neesmu dzirdējis, ka gejs grib precēties ar sievieti, līdz ar to laulātā drauga izvēlei tomēr ir seksuāls pamats.

(Reply to this)