|
Janvāris 31., 2008
16:05 - Par nakti laukos... Nakts laukos iestājas krietni ātrāk - tiklīdz pazūd saule, tā iestājas krēsla un tūlīt arī nakts. Te naktis, kad nav mēnestiņa čigāniņa, ir melnas, tumšas - piesātinātas. Man liekas, ka tikai laukos rodas sajūta, ka debesis ir bezgalīgas, zvaigznes ir augstu augstu.... Savukārt naktīs, kad ir mēness, tad koki, krūmi metot ēnu ļauj vaļu fantāzijai.... Klusums naktī ir caururbjošs, vasarā tas ir piestātināts ar sienāžu sisināšanu, lakstīgalu treļļiem... pavasarī tas smaržo pēc augošas zāles, bet rudenī pēc sēnēm...
|
Comments:
mmmm...man pietrūkst tā visa.:)
Pavasarī ir viens tāds brīdis, kad zeme sāk smaržot, tā ir tāda auglības smarža, kad gribas pie velna visu un līdz elkoņiem ierakties dobē.
Man liekas, ka šis brīdis ir klāt! Šodien izgāju ārā un sirC neizturēja - metos virsū miķelīšu pārpalikumiem un mergrietām. Vēlziedes lapiņas sāk laist ārā... sniegpulsteņi bāž ārā baltos snīpīšu...
Nu jā, Tu jau dienvidos :) |
|
|
Sviesta Ciba |