es tomēr turos pie pārliecības, ka lielākā daļa nopelnu ir audzināšanai. jā, protams, ir šķirņu īpatnības, ar kurām vienkārši jārēķinās, bet iemācīt var visu ko.
un nav jābrīnās, ka, piemēram, suns, kas visu laiku tiek turēts pie ķēdes, izaug par mežoni. vai arī suni kacina un rīda uz citiem cilvēkiem un tad viņš vienā brīdī sakož kādu no savējiem. vai māca kā medību suni un brīnās, ka viņš kož nost kaķus. utt.
bet izņēmumi ir vienmēr. ir nikni suņi, jo viņi vienkārši tādi ir. un ir nikni bērni, kuri dara pāri dzīvniekiem (tīšām vai netīšām) un sunim neatliek nekas cits kā aizstāvēties...
faktori ir daudz un dikti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neatkarīgi no šķirnes, sunim nav jākož, ja vien viņš neaizstāvās, un arī - ne ģimenes locekļiem.
Sunim medniekam nav jākož nost kaķi, mednieks nav paredzēts nokošanai, bet pēdu dzīšanai vai dzīvnieka dzīšanai medībās.
un lai kāds arī būtu bērns, lai ko viņš arī darītu vai nedarītu, ģimenes suns nedrīkst kost, pat rūkt uz bērnu nedrīkst.
Ja ir ķēdes suns, arī tādā gadījumā nedrīkst apdraudēt ģimenes locekļus, vienīgi bērnam nav jālien pie suņa, kad viņš ir pie ķēdes.
Audzināšana ir no svara, bet nevajaga aizmirst, ka suns ir dzīvnieks, un tas ko viņš kurā brīdī domā nevienam nav zināms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, viņam to visu nevajadzētu darīt, bet ir ļoti liela daļa cilvēku, kas sabojā suņus vārda tiešā nozīmē.
es redzējusi suni, kam pat paša saimnieki barības bļodu stūma klāt ar siena dakšām, jo klāt nevarēja pieiet... :/
protams, suns ir dzīvnieks un viņam ir savs funktieris iekšā. bet tāpēc viņiem ir saimnieki, lai kaut ko iemācītu un zinātu par to, kā šis suns domā, kāds ir viņa raksturs, cik daudz ar viņu var rēķināties. un ir zināmi gadījumi, kad saimnieki likvidēja savus suņus, jo netika galā ar viņu agresijas izpausmēm, zināja, ka tas var slikti beigties. tāpēc viņi ir saimnieki. viņi ir atbildīgi.

(Reply to this) (Parent)