vai tad ir tik traki?
Man vīrs bija klāt dzemdībās.Mēs abi to gribējām un tas bija vnk fantastiski, ka viņš ir klāt un palīdz. diezvai man būtu tik viegli, ja vīrs nebūtu klāt. Tā ir fantastiska sajūta. Arī viņam, ka viņš redz kā viņa atvasīte nāk pasaulē. Neviens jau vīrus nelaiž tev starp kājām skatīties kā bebis nāk ārā, viņš stāv blakus, pie galvas, tur rociņu, liek aukstās kompreses uz pieres un atslābuma mirklī tevi samīļo.Un kas var būt labāks par sajūtām, ka tikko bebi tev uzliek uz krūtīm, viņam pieskaras abi. Abi redz savu brīnumu reizē. Tas ir skaistākais brīdis manā mūžā, kad vīrs ar vienu roku apķēris mani, ar otru apķēra peciņu. viena buča viņai un otra man. Un ja dieviņš dos vēl bērniņu, arī tad viņš būs klāt.

Bet par būsanu klāt ķeizara laikā, gan piekrītu, ka stulbi.

Par to muskuļu plēšanu, Endžij, tev tā darija? Es šo to no medicīnas saprotu (man māmiņa tomēr ir medicīnas darbinieks) un pirmo reiz dzirdu, ka plēstas brūces dzīst ātrāk. Tieši otrādi - plēstās ilgāk dzīst.

(Reply to this) (Thread)

Redz, ar tām dzemdībām - tas ir atkarīgs no abiem - i no sievietes,i no vīrieša. Tā ka - baigi individuāli.
A par plēšanu - ādu griež, visu citu - muskuļus plēš. Man plēsa - es pat jutu kā tas notiek - protams, nav sāpīgi, jo ir anestēzija un tomēr jūt, kā plēš :)

(Reply to this) (Parent)